Portofspeina, 18.apr., LETA–REUTERS/AFP. ASV prezidents Baraks Obama piektdien paziņoja, ka vēlas “jaunu sākumu” Vašingtonas attiecībās ar Kubu, kā arī solīja, ka sācies jauns ASV, Latīņamerikas un Karību reģiona sadarbības un partnerības laikmets.
Pirms uzrunāt savus Rietumu puslodes kolēģus, kas pulcējušies Trinidadas un Tobago galvaspilsētā uz Piekto Ameriku samitu, Obama pirmo reizi tikās ar Venecuēlas prezidentu Ugo Čavesu, ar kuru viņš sirsnīgi sarokojies.
“Mēs nevaram atļauties būt pagātnes domstarpību ķīlnieki,” samita atklāšanas sēdes laikā uzsvēra ASV prezidents, kuru zāle sagaidīja ar aplausiem.
Obama solīja sniegt reģionam atbalstu globālās ekonomiskās krīzes seku pārvarēšanai, kā arī aktīvi vērsties pret klimata izmaiņām un novērst nedrošību, kuru reģionā rada narkotiku tirdzniecība un cilvēku nolaupīšana.
Pievēršoties Kubai, ar kuru ASV bijušas saspīlētas attiecības kopš 1959.gada revolūcijas, viņš sacīja: “Savienotās Valstis vēlas jaunu sākumu [attiecībās] ar Kubu. Es zinu, ka jāveic garāks ceļš, lai pārvarētu neuzticības desmitgades, taču ir izšķiroši soļi, kurus varam spert pretī jaunai dienai.”
“Pēdējo divu gadu laikā esmu licis saprast un šodien atkārtoju, ka esmu gatavs iesaistīt savu administrāciju [sarunās] ar Kubas valdību par plašu jautājumu loku, sākot ar cilvēktiesībām, runas brīvību un demokrātiskajām reformām līdz narkotikām, imigrācijai un ekonomikas jautājumiem,” uzrunājot 33 Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas līderus sacīja Obama.
Tomēr viņš piebilda: “Ļaujiet man skaidri pateikt, ka neesmu ieinteresēts [sarunās] sarunu dēļ. Taču esmu pārliecināts, ka mēs varam pavērst ASV un Kubas attiecības jaunā virzienā.”
Iepriekšējā dienā arī Kubas prezidents Rauls Kastro paziņoja, ka Havana ir gatava runāt ar Vašingtonu par jebkuru jautājumu, tostarp par politieslodzītajiem un preses brīvību.
Šonedēļ Obama atcēla daļu no ASV noteiktajiem tirdzniecības ierobežojumiem ar Kubu, kas bija spēkā 47 gadus, un abu pušu signāli par iespējamo izlīgumu, izsaukuši cerības visā Rietumu puslodē, ka Vašingtonas un Havanas attiecībās iespējams vēsturisks pagrieziens.
Kuba nav aicināta uz Trinidadas un Tobago galotņu sanāksmi, un iepriekš Havana kategoriski noraidījusi mēģinājumus attiecību uzlabošanu ar Vašingtonu saistīt ar iekšpolitiskām reformām.
Taču reģiona līderi, sākot ar Brazīlijas prezidentu Luišu Inasiu Lulu da Silvu un beidzot ar Čavesu, aicina Obamu pilnībā atcelt pret Kubu noteikto embargo.
Par iespējamo spriedzes mazināšanos varētu liecināt arī Obamas un Čavesa rokasspiediens.
Obamas priekšteča Džordža Buša laikā, Venecuēlas prezidents kļuva par kreisi orientēto Latīņamerikas valstu neoficiālo līderi un par pasaulē vienu no asākajiem ASV kritiķiem.
Tajā pašā laikā Vašingtona uzskata, ka Karakasa uztur divdomīgus sakarus ar kaimiņvalsts Kolumbijas komunistisko teroristu grupējumu FARC (Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki) un nav pietiekami aktīva narkotiku tirdzniecības apkarošanā.
Pagājušā gada septembrī Čavess izraidīja ASV vēstnieku, uz ko Vašingtona reaģēja savukārt izraidot Venecuēlas vēstnieku.
Komentējot abu līderu sarokošanos, kāda venecuēliešu amatpersona izteicās, ka “Tas bija tikai sekunžu jautājums. Norisinoties oficiālajai [samita] atklāšanai, viņi viens otru ieraudzīja [un] viens otru sveicināja. Tas bija ļoti īsi. Prezidents Čavess sveicināja Obamu spāniski, bet viņš atbildēja angliski.”
Tikmēr kāda augsta ranga ASV amatpersona pastāstīja, ka Obama, ieraudzījis Čavesu, esot pats viņam piegājis klāt, lai iepazītos.
Tikmēr Venecuēlas prezidenta kanceleja steidzami izplatījusi fotogrāfijas, kurās abi smaidošie līderi redzami blakus.
Čavess tikšanās brīdī esot teicis: “Pirms astoņiem gadiem ar šo roku es sarokojos ar Bušu. Es vēlos būt jūsu draugs.”
Obama, uz to reaģējot, esot Venecuēlas līderim pateicies, pavēstīja Karakasas amatpersona.
Pats Čavess par īso satikšanos ar Obamu vēlāk sacīja: “Mēs sarokojāmies kā džentlmeņi. Tas bija acīmredzami, ka tam jānotiek. Prezidents Obama ir inteliģents cilvēks, atšķirībā no iepriekšējā.
Lai gan Čavess nav pārtraucis savus uzbrukumus “Savienoto Valstu imperiālismam”, viņš par Obamu runā ar cieņu, atšķirībā no tā priekšteča Buša, kuru dēvēja par “nabaga idiotu”.
Pirms Obamas samita atklāšanas sēdē uzstājās arī citu valstu līderi, tostarp Argentīnas prezidente Kristīna Fernandesa Kirhnere un Nikaragvas valsts galva Daniels Ortega, kurš īpaši aktīvi aicināja ASV atcelt Kubas embargo.
Bijušais komunistisko partizānu līderis norādīja, ka jūtas “apkaunots”, jo piedalās samitā, kurā nav pārstāvēti viņa ideoloģiskie priekšteči no Havanas.
Uz to atbildot, Obama, kurš pirms atklāšanas sēdes sarokojās arī ar Ortegu, sacīja: “Manuprāt ir svarīgi atzīt, ka, ņemot vērā vēsturisko aizdomīgumu, Savienotājām Valstīm jāpiekopj neiejaukšanās politika citās valstīs.”
“Taču tas arī nozīmē, ka mēs nevaram Savienotās Valstis vainot visās problēmās, kas rodas [Rietumu] puslodē (..). tas ir vecais ceļš. Mums vajadzīgs jauns ceļš,” piebilda Baltā nama saimnieks.
Savā uzrunā viņš arī solīja sadarboties ar Rietumu puslodes valstīm, lai palīdzētu reģionam izkļūt no ekonomikas lejupslīdes, stimulēt izaugsmi un radīt darbavietas.
Viņš arī paziņoja par jaunu iniciatīvu, kas paredz investēt 30 miljardus ASV dolāru sadarbībai ar Karību reģionu un tā drošības garantēšanai.
Tajā pašā laikā Čavess un grupa viņa domubiedru kreisi orientēto Latīņamerikas līderu vidū, tostarp arī Rauls Kastro, noraidīja piedāvāto galotņu sanāksmes rezolūcijas projektu.
Viņi norādīja, ka tajā nav piedāvāti ekonomiskās krīzes risinājumi un pauda neapmierinātību ar “neattaisnojamo Kubas izslēgšanu” no samita.
