Elvijs uzsācis veidot reģionālo ornitologu grupu, kad nodarbotos ar putnu un dabas pētniecību
Pa taku, kas ved cauri pļavām gar upmalu, soļo jauns puisis. Pa brīdim viņš paceļ pie acīm binokli un kaut ko uzmanīgi vēro, ieklausās, tad salūko rakstāmo un rūpīgi kaut ko atzīmē piezīmju bloknotā. Ornitologs Elvijs Kantāns, vērojot putnus, pa Litenes pagasta mežiem, krūmājiem un pļavām apmēram 12 gadu laikā ir nostaigājis simtiem kilometru.
Pļavu uzraugs
“Savulaik gāju medībās, bet vienreiz Litenes centra dīķī bija ielidojis Polijā apgredzenots paugurknābja gulbis. Nolasīju informāciju uz gredzena un par to ziņoju Latvijas Ornitoloģijas biedrībai. Tas šķita interesanti, tāpēc ieroci nomainīju pret binokli,” stāsta Elvijs.
Deviņus gadus viņš ir Ornitoloģijas biedrības biedrs. Elvijs iesaistās dažādos projektos un sadarbojas ar citiem Latvijas putnu pētniekiem, piemēram, Māri Strazdu, kurš izzina melnos stārķus, un citiem. Ornitologi viesojušies arī pie Elvija Litenē, jo viņš ir tur apzinājis melnā stārķa ligzdošanas vietas.
“Pirmo reizi ar ornitologu grupu no Latvijas nejauši satikos pie Pededzes. Iepazināmies, aizsākās kopīgas sarunas. Tagad, kad viņi ierodas Litenē, lai veiktu pētījumus, vienmēr aicina mani līdzi.”
Elvijs jau paspējis iekarot vadošo Latvijas ornitologu atzinību, tāpēc puisim uzdots pārbaudīt, piemēram, reti sastopamā ķikuta ligzdošanas vietas un ziņot par tajās notiekošo. Izrādās, ka Latvijā novēroti tikai apmēram 800 šīs putnu sugas pārstāvji. Elvijs ir arī Sitas un Pededzes palieņu pļavu uzraugs. Viņš seko, lai dabiskajās pļavās nenotiktu pārkāpumi, vasarā un ziemā veic putnu uzskaiti. Ornitologa darbā Elvijam palīdz arī fiziskā sagatavotība.
“Tai ir liela nozīme, ejot garākos pārgājienos, kā arī pašaizsardzībai,” saka puisis, kurš strādā arī par kik – tai boksa treneri.
Noteicošā ir balss
“Man kā dabas pētniekam nozīmīgs ir viss, tāpēc visus novērojumus steidzu pierakstīt. Piemēram, mēs visi pazīstam zvirbuli, bet Latvijā ir divas zvirbuļu sugas – lauku un māju zvirbulis. Lauku zvirbulim uz vaiga ir neliels sarkanbrūns plankums. Abu sugu pārstāvji bieži uzturas kopā. Tos atšķirt ir pa spēkam tikai ornitologiem,” stāsta Elvijs.
Putnu sugu atšķirības puisis rūpīgi pēta grāmatās un dabā.
“Ne vienmēr noteicošais ir putna ārējais izskats, bet balss. Šobrīd vēl pilnībā neesmu apguvis visu Latvijā sastopamo putnu balsis, bet lielāko daļu pazīstu. Putnu balsis apgūstu apmēram tā, kā cilvēks mācās dziesmas melodiju. Vispirms klausos putnu balss ierakstus audio kasetēs, bet pēc tam mēģinu tās atpazīt dabā. Izdodas. Ja saklausu man nezināma putna balsi, tad uzreiz steidzu to sameklēt ierakstos,” stāsta ornitologs.
Cilvēki uzskata, ka visskaistākā dziesma ir lakstīgalai, bet Elvijam vislabāk patīk melnā meža strazda dziesma.
“Meža strazds apdzīvotu vietu tuvumā neuzturas, tāpēc viņa dziesmu, iespējams, būs dzirdējuši tie, kuriem mājas atrodas tuvāk mežam,” piebilst ornitologs. Interesantākā viņam šķiet ķikuta burbuļojošā, kā arī vakarlēpja biedējošā dziesma.
Mājo zaļā vārna
Elvijs nepacietīgi gaida pavasari, lai varētu novērot un gūt vairākkārtēju pārliecību, ka Litenē ligzdo tāds retums kā zaļā vārna.
“Vecākās paaudzes litenieši arī atcerējās, ka savulaik redzējuši zaļo vārnu. Pēdējo reizi tā manīta pirms diviem gadiem. Zinu konkrētu vietu, kur zaļā vārna Litenē ligzdo, bet to nedrīkstu atklāt. Latvijā šobrīd apmēram desmit zaļās vārnas ir novērotas Garkalnē,” stāsta Elvijs.
Kopā ar Litenes pamatskolas ornitoloģijas pulciņa dalībniekiem viņš gatavo un izliek būrīšus dažādām putnu sugām.
“Pulciņa dalībniekiem lasu lekcijas par putniem, kopīgi ejam pārgājienos. Pagājušajā vasarā divas dienas pavadījām Pededzes palienē un man izdevās bērniem parādīt melno stārķi. Jaunāko klašu bērni bija piekusuši, bet gatavi atkal doties līdzīgā putnu vērošanas ekspedīcijā. Kopīgais maršruts, kurā novērojamas dažādas putnu sugas, Litenē ir apmēram desmit kilometri, bet vienmēr jau ir jānogriežas no ceļa un jāizmet kāds papildu līkums.”
Ornitologs labprāt pārgājienos dodas vienatnē, jo līdznācēji, kas putnu vērošanā un apzināšanā saskata atpūtu, esot traucējoši. Viņš bieži iegriežas arī lauku mājās, lai interesētos par to tuvējā apkārtnē mītošiem putniem.
“Daudzi mani uzklausa un ir gatavi palīdzēt, bet ir arī tādi gadījumi, kad cilvēks izbīstas un grasās izsaukt policiju. Dodoties kārtējā ekspedīcijā, mans ekipējums sver apmēram 20 kilogramus, jo ņemu līdzi telti, guļammaisu, dzeramo ūdeni, vairākus binokļus, apģērbu, pārtiku un citu. Šobrīd manā kolekcijā ir seši dažādi binokļi, bet pavasarī iegādāšos arī jaudīgu teleskopu, lai varētu sēdēt tornī un vērot putnus. Litenē ir vairāki labi mednieku ierīkoti torņi. Viņi man ļauj tos izmantot.” Elvijs atzinīgi vērtē faktu, ka arī Latvijā arvien vairāk iedzīvojas Putnu vērotāju dienas, kurās iesaistās ne tikai ornitologi, bet arī citu profesiju cilvēki, kā tas ir ārzemēs.
Patīk plēsējputni
Elvijs uzskata, ka mežu izciršana jau tagad un tālākā nākotnē negatīvi ietekmēs Latvijas dabas daudzveidību un arī putnus, no kuriem daudzas to sugas ligzdo ārpus aizsargājamām dabas teritorijām.
“Arī Litenē šodien putnu salīdzinoši ir daudz mazāk. Ar katru gadu sarūk plēsējputnu skaits. Apdraudētas ir melnā stārķa ligzdošanas vietas, lai gan īpašniekam, kura meža teritorijā atrodas melnā stārķa ligzda, iespējams saņemt kompensāciju meža vērtībā, daudzi to neņem vērā un izcērt mežu.
Ornitologs M.Strazds prognozē, ja nekas nemainīsies, tad līdz 2020. gadam Latvijā nebūs neviena melnā stārķa. Apdraudētas ir arī zaļās vārnas un dzilnas, kas katru gadu ligzdu kaļ jaunā koka dobumā, tāpēc tās mēdz dēvēt par meža namdariem. Dzilnu vecajos mājokļos ātri iekārtojas pūces un citi putni,” stāsta Elvijs.
Ornitologs atklāj, ka viņa interesi izraisa Latvijā sastopamie plēsējputni, kuri medī, tikai lai izdzīvotu. Litenē esot sastopams vistu vanags, zvirbuļu vanags, mazais ērglis, ķīķis jeb lapseņu klijāns, bezdelīgu piekūns, lauku lijas, niedru lijas. Elvijs uzskata, ka liela nozīme ir tam, kā cilvēki apsaimnieko tīrumus un pļavas, jo no tā atkarīga putnu sugu daudzveidība.
“Piemēram, ja ļausim laukiem aizaugt ar krūmiem, pie mums mazāk būs griezes. Latvija šobrīd ieņem nozīmīgu vietu Eiropā griežu skaita ziņā. Litenes dabiskajās pļavās, ko apsaimnieko Gunārs Ciglis, griezes jūtas labi,” piebilst Elvijs.
(Vairāk lasiet 10.janvāra “Dzirkstelē”)
