Kaut arī dārzā jūtu, ka vasara šogad aizkavējusies par nedēļu vai divām, tomēr tas netraucēja uz pilnu klapi izbaudīt Zāļu dienas. Kamēr dažas šķirnes vīnogulāji vēl tikai grasās vērt vaļā ziedus, es brienu pļavā. Pašlaik ievācu ziedošos pelašķus, nātres, sarkanā aboliņa ziedus. Gaidu asinszāles ziedēšanu. Nātres es kaltēju lielā daudzumā. Tās ir izcilas gaļas aizstājējas veģetārajā uzturā.
Uzskatu, ka arī gaļēdājiem nav jāaizraujas ar pārēšanos. Gaļa tiek apstrādāta ar ķīmiju. Katru dienu ēdot to uzturā, nekas labs nav gaidāms. Pietiek, ja vīrietis gaļu ēd pāris reizes mēnesī. Dārzā un pļavā ir augi, kas pilnībā sniedz organismam visas vajadzīgās barības vielas. Piemēram, nātrēs ir tik daudz dzelzs! Un tas ir ekoloģiski tīrs augs. Tie, kas ir pamēģinājuši zātru zupu un iemanījušies to labi pagatavot, zina, ka tā ir ne tikai veselīga, bet arī ļoti garda.
Es dusmojos uz tiem, kas pļavās nopļauj visu zāli un neatstāj stūrīti, kur izbaudīt visu vasaras krāšņumu. Dabīgās pļavas ir lieliskas. Tagad var ievākt arī ārsniecības augu ugunspuķi. Tās ziedi ir dziednieciski. Taču var arī neplūkt tos, pagaidīt, lai izaug saknes. Var novākt tās.
Ugunspuķes saknes ir saldas. Var malt un lietot cukura vietā. Tas ir labs produkts diabētiķiem.
Uzskatu, ka vasarā nav jālauza galva par krīzi, bet jāiet vākt augi ziemai. Var arī savākt un nest uz tirgu. Tiks kāda kapeika.
Valmierā vasara ir žiglāka. Priecājos, ka vīnogu ekseprimentālajā dārzā Valmieras rajona Kauguros, kur sadarbojos ar Zandu Žentiņu, šogad ir necerēti daudz vīnogulāju ar sievišķajiem ziediem – 17, kā arī ar pašauglīgajiem – vēl teju tikpat. Selekcijai vīnogulāji ar sievišķajiem ziediem ir ideāls materiāls jaunu šķirņu radīšanai.
Par to, kas notiek Valmierā ir ienteresējusies kāda ģimene no Cēsu rajona Zosēnu pagasta. Viņi arī vēlas veidot Latvijas vīnogu lauku. 2.jūlijā mums ir sarunāta tikšanās, lai runātu par to.
