Pēdējā laikā arvien biežāk, uzlūkojot smagos lietusmākoņus,
nopūtāmies: “Atkal līst! Kad tas vienreiz beigsies? Dārzos vagas
pilnas ar ūdeni, pūst zemenes, nekas nestiepjas garumā.” Tomēr
lietainās dienas Gulbenes pilsētā palīdzēja atklāt daudzas
neizdarības un paviršības.
To, ka pilsēta ir sakopta, nevar noliegt. Visi priecājamies, ka
pamazām tiek sakārtotas pilsētas ielas. Tomēr daudzviet to reljefs veidots tā, lai lietusūdens
nevis nonāktu kanalizācijas akās, bet krātos ielu zemākajās vietās
ielu krustojumos, liekot gājējiem ielu šķērsot nevis pa norādīto
pāreju, bet meklējot iespēju, kā apiet izveidojušos “ezeru”.
Interesanta dažviet ir cilvēku izpratne par to, kur, kādā slīpumā
ierīkojama notekūdeņu aka. Diezin vai ielas augstākā vieta tai būs
piemērota.
Lietus nežēlīgi atklāj arī bruģa licēju darba kvalitāti.
Dažviet ietvēs izveidojušās ieplakas, kas pilnas ar ūdeni. Ir trīs
iespējas, kā tās apiet: brist cauri ūdenim, iepriekš novelkot
apavus, balansēt uz ieplakas sausajām malām, kuru platums labākajā
gadījumā ir desmit centimetri, vai arī ūdeni apiet pa ielas
braucamo daļu. Tiesa, arī tas ne vienmēr ir iespējams, īpaši, ja
brauktuve ir bedru izraibināta. Lai cilvēks netiktu nošķiests,
šādās vietās viss ir atkarīgs no autovadītāja
godaprāta.
Lai
gan tas tieši nesaistās ar lietu, tomēr aizvadītajās svētku dienās
izbrīnu neslēpa arī Aizkapu māju iedzīvotāji. Prieks par ilgi
gaidīto asfaltu Zvaigžņu ielā tika uzņemts ar dalītām jūtām. Ja
vieni bilda, ka tagad braukšana ir kā pa galdu, tad otri ir
izbrīnīti, ka kanalizācijas aku vāki ir redzami tikai vienā ielas
posmā. “Vai tas nozīmē, ka asfalts būs īss prieks, jo, turpinot
ierīkot kanalizācijas un ūdensvadu arī Aizkapos, to nāksies
uzlauzt?” prāto iedzīvotāji.
