Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, arvien vairāk cilvēku nonāk finansiālo grūtību priekšā. Rēķini jāmaksā, bērni uz bērnudārziem un skolām ir jāved, rodas arī dažādi neplānoti izdevumi. Ģimenēs, kurās ir mazāki ieņēmumi vai kurās tie tagad ir krietni samazinājušies, jo kāds no ģimenes locekļiem ir zaudējis darbu, cilvēki pat nezina, vai otrā dienā būs par ko nopirkt ēst.
Ļoti grūta situācija, manuprāt, šobrīd ir izveidojusies arī pensionāriem. Kāda pazīstama pensionārīte stāstīja, ka, samaksājot komunālos maksājumus, dzīvošanai viņai atliekot vien 40 lati. Vecs cilvēks būdama, viņa arī diezgan daudz slimojot, arī tam vēl jāatrēķinot naudiņa, tad nu pāri paliek pavisam maz. Vienmēr gan esmu apbrīnojusi šo veco cilvēku spēju izdzīvot arī ar pavisam niecīgu naudiņu. Viņi ir iemācījušies iztikt ar mazumiņu. Tikai cik gan ilgi cilvēks var, piemēram, badoties?
Nesen televīzijā skatījos kādu sižetu, kur kāda sieviete nolēma palīdzēt gados vecai pensionārei, kura bija nonākusi trūcīgos apstākļos. Ir patiess prieks, ka ir cilvēki, kas apzinās, ka viņi var nodrošināt sevi un savus tuviniekus un viņiem paliek vēl mazlietiņ pāri, un šo mazumiņu viņi var atdot kādam citam, kam šobrīd klājas daudz grūtāk.
Pateicības vārdi un prieks to cilvēku acīs, kam tiks sniegta palīdzība, būs neizmērojams un sniegs milzīgu gandarījumu. Domāju, ka katrs no mums var rast kādu iespēju palīdzēt tiem, kam šobrīd neklājas viegli. Labais tiek atdarīts – ticēsim, ka kādreiz šie labie darbi tiešām atmaksāsies.
