Vai no bērna izdarībām jācieš apkārtējiem?
Iekšējā kultūra ir jāmācās visiem
Edīte Siļķēna, Gulbenes Tautas teātra režisore Viss ir atkarīgs no pasākuma. Ir gadījumi, kad mazo bērnu skaļā uzvedība traucē, piemēram, ja ir nopietns koncerts vai teātra izrāde, kas vairāk ir domāta pieaugušajiem. Saprotu, ka vecākiem nav kam uzticēt bērnu pieskatīšanu, bet ir ārkārtīgi daudz pasākumu, kas ir domāti visai ģimenei, kur bērniem ir jānāk un jāmācās sēdēt un klausīties.
Diskusija var būt par to, kāda ir tēva vai mātes rīcība, kad bērns sāk skraidīt apkārt pa zāli un traucēt pārējiem. Vai vecāki liek bērnam sēdēt un klausīties, vai mēģina nodarbināt kā citādi, vai mierīgi atļauj bērnam traucēt pārējiem. Uzskatu, ka īpaši jaunajiem vecākiem ir jāapzinās, ka nopietnā klasiskās vai citas mūzikas koncertā vai teātra izrādē mazs bērns ar savu uzvedību var būt citiem traucējošs. Vecākiem, kopā ar bērnu aizejot uz publisku vietu, nevajag iedomāties, ka viņu bērns uz pasaules ir vienīgais. Ir jārēķinās ar apkārtējiem cilvēkiem. Šķiet, ka uzvedības kultūrā ir bijis kāds pārrāvums, ka tagad arī pašiem vecākiem ir jāmāca, kā uzvesties.
Arī Gulbenes Tautas teātra izrādēs ir bijis tā, ka mazo bērnu uzvedība traucē. Bieži vien par to esmu izteikusi aizrādījumu kultūras darbiniekiem. Arī tad, ja koncerta vai cita pasākuma laikā bērnam rodas vajadzība apmeklēt tualeti, tad šī staigāšana ir traucējoša. Ir jāpagaida līdz brīdim, kad skan aplausi vai ir kāds pārtraukums. Tā jau ir tā iekšējā kultūra, kas mums visiem ir jāmācās.
Īpašu noteikumu nav
Vija Vasiļjeva, kafejnīcas “Pērle” īpašniece
To nevajadzētu aizliegt, jo ģimene grib atpūsties visi kopā, bet, ja ir ir ļoti augsta līmeņa restorāni, tad vajadzētu rast iespēju iekārtot atsevišķu telpu vecākiem ar bērniem. Šobrīd, kad arī bizness nedod cerēto peļņu, arī restorānu un kafejnīcu īpašnieki priecātos, ka vakariņot nāk visa ģimene kopā. Īpašu noteikumu, no cik gadiem atļauts bērnam apmeklēt kafejnīcu kopā ar vecākiem, nav. Varbūt, ka Rīgā kaut kādos klubos ir savi noteikumi?
Arī manā kafejnīcā vakariņot nāk ģimenes ar bērniem, svin mazuļiem dzimšanas dienas. Ir iespējams izvēlēties arī svinību laiku, piemēram, tās rīkot dienā un tamlīdzīgi, jo vēlu vakarā īpaši neviens mazus bērnus uz kafejnīcu līdzi neņem. Kafejnīcā notiek arī banketi, kuros piedalās arī mazi bērni.
Līdz šim nekādu problēmu mums nav bijis. Kafejnīcā ir arī īpašs krēsls, ko iespējams pārveidot trīs dažādās pozīcijās. Ir arī šūpulītis. Arī banketos, ko rīko pieaugušajiem, mēs piedāvājam dažādus kokteiļus un saldējumus īpaši bērniem. Manuprāt, bērni mūsu kafejnīcā jūtas labi. Mūsu pilsētā nav tik daudz kafejnīcu, lai kādam aizliegtu tajā ienākt ar maziem bērniem. Cilvēks jau pats izvēlas, kā rīkoties. Arī Gulbenē ir izvēles iespējas, piemēram, kafejnīcā “Pie kamīna” ir jaukas telpas – atdalītas viena no otras, “Kantes krogā” vairāk atpūšas jaunieši.
Sava veida diskriminācija
Dailis Leimanis, divu bērnu tēvs
Aizliegums, ka konkrētā kafejnīcā, restorānā vai kultūras iestādē ir aizliegts ņemt līdzi bērnus, man kā tēvam šķiet nepieņemams. Varētu būt runa par pavisam mazu bērnu, kurš raud, būdams ar visu nemierā, un ceļ paniku, bet stingri noteikt to vecumu, no kura vecāki var sākt ņemt līdzi bērnus uz publiskām vietām, viennozīmīgi nevar. Šāds aizliegums būtu uzskatāms par sava veida bērna diskrimināciju. Mēs saviem bērniem jau ģimenē stāstām, kā ir jāuzvedas publiskās vietās, kas ir un kas nav atļauts. Te nav runa tikai par kafejnīcām vai kultūras iestādēm vien. Arī dodoties ciemos pie paziņām, draugiem vai radiniekiem, bērniem ir jāievēro uzvedības normas. Uzskatu, ka pieklājības normas vairāk vai mazāk visur ir vienādas.
Pareiza uzvedība ir jāieaudzina ģimenē bērniem kopš mazotnes. Diemžēl ir vecāki, kuriem tas, kā sabiedriskās vietās uzvedas viņu bērns, vispār neinteresē. Daudz kas ir atkarīgs arī no pašu vecāku audzinātības līmeņa. Ja vecāki saprot, ka bērnam būs grūti pacietīgi noklausīties visu koncertu, tad vienam no vecākiem ir jāpaliek ar mazuli mājās vai arī abiem jāatsakās no pasākuma apmeklējuma. Man ir gadījies būt kādā koncertā, kura laikā pa priekšu skatītājiem spiegdami un kliegdami skraidīja bērni, bet vecāki bija aizņemti ar savstarpējām sarunām. Es cenšos šādos gadījumos viņiem nepievērst uzmanību, bet pienāk brīdis, kad šī bērnu radītā kņada koncerta laikā patiešām sāk traucēt.
