“Te ir tava zeme! Un zeme ir tava valsts!” Ar šādiem vārdiem beidzas televīzijas reklāma, kurā ģimene, sēžot pie galda, spriež par to, vai doties strādāt prom uz ārzemēm vai tomēr labāk palikt tepat – Latvijā. Beigās tomēr tiek nolemts nekur nebraukt un neatdot nevienam savu zemi.
Šī patriotisma kampaņa ir uzsākta ar advokāta Andra Grūtupa atbalstu, un tās mērķis esot mazināt darbspējīgo Latvijas iedzīvotāju izceļošanu uz ārzemēm. Taču vai šāda televīzijas reklāma būs tā, kas iespaidos mūsu cilvēku lēmumu bēgt vai nebēgt prom no šīs valsts? Ja makā vairs nebūs ne santīma, bet mājās gaidīs mazi bērni, kas jāapģērbj, jāpabaro un jāizskolo, ja ap kaklu parādu valgs par nenomaksātajiem maksājumiem būs jau savilcies tik cieši, ka grūti paelpot, bet nav ne darba, ne arī kādas iespējas to atrast un nopelnīt kādu latu, cilvēki būs spiesti meklēt rezerves iespēju. Un tā ir došanās projām, jo citviet darbs ir un vienā mēnesī var nopelnīt pat tik daudz, cik kāds varbūt šeit nesaņem pat gada laikā.
Tāda nu diemžēl ir izveidojusies situācija mūsu valstī, un es neticu, ka tā tuvākajā laikā varētu uzlaboties, jo lielie valdības vīri turpina tikai kārtot savas “darīšanas”, aizmirstot par vienkāršajiem tautiešiem. Nejau nu kāds kādreiz publiski atzīs, ka ir izsaimniekojis valsts naudu, kur nu vēl cerēt uz to, ka šī nauda tiks atgriezta atpakaļ valsts kasē.
Es mīlu savu zemi, savu Latviju, bet ne valsti un tās vadību. Droši vien tāpat teiks arī daudzi citi cilvēki. Un var jau apelēt pie patriotisma jūtām, tomēr cilvēkiem ir arī jādzīvo šobrīd, nevis vienkārši jāeksistē.
