Atbilde pasažierei, kura laikrakstā 22.novembrī ievietoja anonīmu rakstu “Tādi mēs esam”.
Darbs ar cilvēkiem ir reizēm grūts, bet ļoti interesants. Es to daru jau ceturto gadu desmitu. Tādu negodīgu apvainojumu esmu saņēmis pirmo reizi caur presi, kur pat rakstītāja nav minējusi savu vārdu, uzvārdu. Tas jau liecina par negodīgu rakstu presē. Nesaprotu arī to, kā laikraksts “Dzirkstele” vērsās pie SIA “Gulbenes autobuss” vadības, bet autobusa vadītājam, kurš izpildīja šo reisu, vēl līdz šai dienai nekas nav jautāts. Kurš gan cits var atbildēt manā vietā?
Visi, kas brauc uz Rīgu ar savu transportu, un tie, kas izmanto sabiedrisko transportu, zina, kādi sastrēgumi bieži ir Rīgā. Man ir nācies braukt no Rīgas autoostas līdz Juglai 2 stundas 40 minūtes, bet kolēģi ir pat pārsnieguši manu rekordu. 3.novembrī arī izbraukšana no Rīgas tika mazliet kavēta. Cēsu rajonā sāka parādīties pirmais sniegs un apledojums uz braucamās daļas. Godīgi sakot, mani slidens ceļš nesatrauc, jo dažādi ceļa apstākļi ir pieredzēti. Atcerēsimies, kas notika pirms pāris gadiem ar firmas “Ecolines” autobusu Jēkabpils rajonā, kur autobusa vadītājs nenovērtēja ceļa apstākļus un neizvēlējās pareizu braukšanas ātrumu!
Nenoliedzu, ka pieturā “Smiltenes pagrieziens” pienāca pasažiere un jautāja, vai nevarot Gulbenē iebraukt divas trīs minūtes pirms grafika. Es paskaidroju, ka ceļa apstākļi ir braukšanai ļoti apgrūtināti un domāju, ka līdz pulksten 18.00 centīšos iebraukt Gulbenes autoostā.
Nezinu, kāds pulkstenis pasažierei rādīja 3 minūtes pāri pulksten 18.00. Visos autobusos ir tahogrāfi, kuri izgājuši pārbaudi noteiktā laikā, un kases aparāti ar pulksteni. Tahogrāfs uzrāda transporta līdzekļa stāvēšanu un laiku, kad transporta līdzeklis atrodas kustībā, kā arī braukšanas ātrumu.
3.novembrī, beidzot maršrutu, Gulbenes autoostā tahogrāfs uzrādīja pulksten 17.54. Pēc reisa beigšanas no kases jāveic četras kases aparāta izdrukas, un pēdējā izdruka uzrāda – 18.01. Tie ir divi pierādījumi, ka autobusa vadītājs reisu beidzis precīzi pēc grafika.
Pasažieri var vērot visu, kas notiek autobusa salonā un arī ārpus tā. Autobusa vadītājam ir jāstūrē pārpildīts autobuss pa braukšanai bīstamu ceļu, kā tas bija 3.novembrī – ar 55 pasažieriem, kuri jānogādā sveiki un veseli attiecīgā pieturā. Autobusā nekādu konfliktu starp pasažieriem nebija. Mani neviens neinformēja par alkohola lietošanu salonā. Kur bijāt jūs?
Autobusa vadītājam nav policijas darbinieka pilnvaru, kurš var sodīt pasažieri par alkohola lietošanu sabiedriskā vietā. Autobusa vadītājs var tikai aizrādīt vai lūgt atstāt autobusu. Autobusā arī nav ierīces, kura nosaka, ka pasažieri sarunājoties pārsniedz atļauto skaļuma robežu. Būtu priecīgs, ja autobusa salonā būtu videonovērošanas kameras, tad varbūt nebūtu sabojāti sēdekļi un pārējais inventārs. Ir gadījies, ka autobus salona aizmugurē kāds ir nokārtojis dabiskās vajadzības. “Tādi mēs esam”.
Rakstīja 3.novembra maršruta “Rīga – Gulbene” autobusa vadītājs, kurš bagāžas nodalījumā pārvedis arī akmeņus pēc bagāžas pārvadāšanas noteikumiem, kā ieteica rakstītāja.
