Sācies jaunais mācību gads. Skolniekiem un vecākiem klāt jaunas rūpes, atbildība un pienākumi, savukārt sabiedrībai savi pieņēmumi, kas raksturo tās attieksmi pret bērniem un ģimeni.
Katrā ģimenē ir savas tradīcijas vai to trūkums, kas veido katra individuālo pieredzi.
Sabiedrībā diskusija par vecāku un bērnu savstarpējām attiecībām, audzināšanu, visatļautību, iespējams atsvešinātību, par vecāku un bērnu tiesībām un pienākumiem aktivizējas gadījumos, kad ar bērnu vairs „netiek galā”, kad kaut kas ar bērnu notiek, vai ir jau noticis. Tad tiek meklēti vainīgie, tiek vainotas bērnu tiesību aizsardzības institūcijas: bāriņtiesas, sociālie dienesti, policija.
Varam meklēt iemeslus, ka ir izzudušas komunikatīvās saites starp skolu un vecākiem – skola un skolotāji neinteresējas, kāpēc bērns nav ieradies izglītības iestādē, vecāki neinformē skolu, ka bērns nebūs skolā. Nevienā sabiedrībā, ne arī ģimenē savstarpējās attiecības nav absolūti ideālas un harmoniskas, tādēļ ikvienam jāmācās samērot savas tiesības un pienākumi ar otra tiesībām un pienākumiem.
Pirmkārt jau vecāki ir tie, kas rada bērnā priekšstatu par ģimeni, par dzīvi sabiedrībā. Vēlāk priekšstats veidojas vērojot un izvērtējot apkārtējo vidi. Tādēļ būtiski ne tikai bērniem zināt un realizēt savas tiesības un pienākumus, arī vecākiem un iedzīvotājiem ir noteiktas tiesības un pienākumi attiecībā pret bērniem, kas ir jāievēro.
Bērnu tiesības tiek aizsargātas, lai sasniegtu šādus mērķus:
* sabiedrības interesēm atbilstošas vērtību orientācijas veidošanos un nostiprināšanos bērnā;
* bērna orientāciju uz darbu kā vienīgo morāli atbalstāmo eksistences līdzekļu iegūšanas un labklājības avotu;
* bērna orientāciju uz ģimeni kā sabiedrības organizācijas pamatvērtību un vienu no sabiedrības un indivīda galvenajām vērtībām;
* bērna orientāciju uz veselīgu dzīvesveidu kā tautas izdzīvošanas objektīvu priekšnosacījumu;
* bērna drošību, kā arī viņa veselības un dzīvības maksimālu aizsardzību, sevišķu uzmanību tam veltot publisku pasākumu vai bērniem pieejamu publisku izklaides, sporta vai atpūtas vietu apmeklēšanas laikā.
Bērnam ir tiesības
* uz dzīvības un attīstības aizsardzību,
* uz individualitāti,
* uz privāto dzīvi, personas neaizskaramību un brīvību,
* uz pilnvērtīgiem dzīves apstākļiem,
* uz izglītību un jaunradi,
* sociālās tiesības un brīvības,
* tiesības uz īpašumu,
* uz aizsardzību no ekspluatācijas,
* uz atpūtu un brīvo laiku.
Bērnam ir pienākumi
* atbilstoši savam vecumam apkopt sevi un piedalīties mājas darbos,
* izturēties ar cieņu pret saviem vecākiem un citiem ģimenes locekļiem,
* mācīties atbilstoši savai fiziskajai un garīgajai attīstībai,
* mācību laikā ievērot izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus,
* atkarībā no vecuma un brieduma pakāpes sargāt savu veselību,
* izturēties ar cieņu pret valsti, tās simboliem,
* ievērot likumus,
* ievērot sabiedrībā pieņemtos uzvedības noteikumus,
* nedrīkst, izmantojot savas tiesības, aizskart citu bērnu un pieaugušo tiesības un likumīgās intereses,
* saudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi.
Vecāku tiesības un pienākumi
Rūpes par bērnu
* līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.
* bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu / garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšanu, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam /.
* pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās,
* aizsargāt bērna tiesības un ar likumu aizsargātās intereses,
* par vecāku pienākumu nepildīšanu vai aizgādības tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, bērna fizisku sodīšanu, kā arī cietsirdīgu izturēšanos pret viņu, vecāki saucami pie likumā noteiktās atbildības,
* vecāku gribas izpausmēm attiecībā uz bērnu var noteikt ierobežojumus neatkarīgi no viņu uzskatiem un reliģiskās pārliecības, ja ir konstatēts, ka tās fiziski vai garīgi varētu kaitēt bērna turpmākajai attīstībai.
* vecāku pienākums ir neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes. Bērna drošība nozīmē rūpes par paša bērna drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu.
Vecākiem ir tiesības ierobežot bērna brīvības
* bērna tiesības uz privāto dzīvi, biedrošanās un vārda brīvību vecāki var ierobežot atkarībā no viņa brieduma pakāpes, lai:
* nodrošinātu bērna attīstību un aizsargātu viņa veselību un dzīvību,
* aizsargātu sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju tikumību un veselību,
* aizsargātu citu personu tiesības un brīvības.
Bērns var lūgt palīdzību bāriņtiesā, ja vecāki, viņaprāt, noteikuši nepamatotus ierobežojumus vai radušās citas domstarpības viņu attiecībās.
Iedzīvotāju pienākumi bērna tiesību aizsardzībā
* sargāt savu un citu bērnu drošību,
* pamanot jebkādu vardarbību pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu, nekavējoties reaģēt – ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērnu tiesību aizsardzības institūcijai,
* aizdomu gadījumā, ka kādam bērnam ir priekšmeti, vielas vai materiāli, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību, reaģēt – ziņot atbilstošai bērnu tiesību aizsardzības institūcijai.
Ne tikai vecākiem, bet visiem iedzīvotājiem ir pienākums iesaistīties bērnu tiesību aizsardzībā. Atruna, ka „tas nav mans bērns” un „es jau nebūšu tas, kas sūdzēsies”, ir ne tikai izvairīšanās „neredzēt to, kas neskar mani personīgi”, bet arī likuma normu neievērošana.
Paldies visiem pilsētas iedzīvotājiem, kas nav bijuši vienaldzīgi un attiecīgajā brīdī ir reaģējuši un ziņojuši, tā pasargājot un izglābjot bērnu un bērna ģimeni no nelaimes.
Lai jaunais mācību gads mums visiem būtu veiksmīgs!
Materiāls sagatavots izmantojot LR Bērnu un ģimenes lietu ministrijas informācijas resursus un Bērnu tiesību aizsardzības likumu.
