Kopš
Latvijas neatkarības atgūšanas ir pagājuši turpat 30 gadi. Savas
valsts atjaunotni sākām ar demokrātijas iedzīvināšanu. Kādu
laiku bija pārliecība, ka mums tīri labi izdodas, tomēr vērojot
pašreizējos procesus gan vietējā sabiedrībā, gan valstī
kopumā, secinu, ka tā ir bijusi tikai ilūzija. Daļa Latvijas
iedzīvotāju tiešām ir apguvuši demokrātijas principus un pēc
tiem organizē savu dzīvi un sabiedrisko darbību, tomēr pēdējo
laiku notikumi liecina, ka ir pietiekami daudz indivīdu, kas pilnībā
to ignorē. Pat vēl vairāk – rīkojas klaji nekaunīgi un
demokrātiski domājošie šajās
situācijās
jūtas
nespēcīgi un nespējīgi aizstāvēties un pastāvēt par savām,
kā iedzīvotāja, un pārējās sabiedrības daļas interesēm.
Arī
daudzinātie labas pārvaldības principi ir nolikti kaut kur sāņus
un to piesaukšana nedod nekādas pozitīvas ievirzes. Vēl vairāk,
tie ir izteikti tikai deklaratīvā formā un nekādi normatīvi tos
neaizsargā.
Spilgts
šīs situācijas piemērs ir Dundagas novada pašvaldībā
notiekošais.
Pēdējās
pašvaldību vēlēšanās viens no sarakstiem tika veidots gandrīz
vienīgi no vietējiem uzņēmējiem. Jau priekšvēlēšanu sarunās
šis saraksts skaidri pauda savu nostāju, ka svarīgākie vietējai
pašvaldībai ir uzņēmēji, jo tikai viņi ir tie, kas rada
vērtības un ekonomisko izaugsmi. Visi pašvaldības iestādēs
strādājošie ir tikai uzņēmēju radīto ieņēmumu patērētāji
un strādā tikai savās interesēs. Varbūt pārspīlēju, bet tieši
ar šādu izpratni šo vēstījumu uztvēra daļa novada iedzīvotāju.
Kāds
tagad ir rezultāts? No 9 deputātiem 5 ir ievēlēti no iepriekš
pieminētā uzņēmēju saraksta un viņi pilnībā nosaka novada
attīstības virzību un to, kas novada iedzīvotājiem ir
nepieciešams. To, kas ir labas pārvaldības principi, nepārzin
neviens no šiem 5 deputātiem. Pašvaldības speciālistu
sagatavotie, ar normatīviem aktiem pamatotie, lēmumu projekti tiek
apšaubīti ar subjektīviem, nepamatotiem argumentiem. To, ka šādi
lēmumi ietekmē vietējās sabiedrības intereses deputātu
vairākumam nešķiet svarīgi.
Divu
gadu domes darbības laikā no darba pašvaldībā ir aizgājuši 16
speciālisti. Var jau teikt, ka viņi ir aizgājuši pēc pašu
vēlēšanās, jo atraduši darbu citur, bet nevienam no uzņēmēju
saraksta deputātiem nav radies jautājums- kāpēc tā notiek?
Pārējo deputātu pieprasījumi par situācijas izvērtēšanu
pašvaldības darba organizēšanā tiek ignorēti.
Daudzi
iedzīvotāji, saskārušies ar pašvaldības domes darbības stilu,
ir sapratuši, ka šīs domes sasaukums nestrādā novada iedzīvotāju
interesēs. Tikai pēc vairākkārtējiem novada sabiedrisko
organizāciju iesniegumiem tika atjaunots konkurss vietējo NVO
iniciatīvas projektiem.
Jūtami
ir samazinājusies NVO aktivitāte, jo iepriekš aktīvie
iedzīvotāji, neredzot pašvaldības atbalstu, darbojas daudz mazākā
apjomā vai arī neizrāda nekādu aktivitāti.
Nedaudz
labāka situācija sabiedrības aktivitātes jomā ir Kolkas ciemā,
kur 2009.gadā veidojot novadu, vietējo iedzīvotāju sapulcē
izveidoja Kolkas ciema valdi. Kolkas ciema valde bija tā, kas
izvirzīja kandidatūru Kolkas pagasta pārvaldes vadītāja amatam,
ko pašvaldības dome apstiprināja. Visus šos gadus Kolkas pagasta
pārvaldniekam bija cieša sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem,
kuru sabiedriskās intereses pārstāv ciema valde. Savukārt pagasta
pārvaldnieks aktīvi pieprasīja pašvaldības domei atbalstu Kolkas
iedzīvotāju vajadzībām un pats aktīvi piedalījās investīcijas
projektu sagatavošanā un īstenošanā, kas vērsti uz Kolkas ciema
un pagasta attīstību.
Diemžēl
viņa aktivitāte neapmierināja esošo pašvaldības vadību un
ārkārtas domes sēdē viņš tika atbrīvots no amata. Tas izsauca
lielu vietējo iedzīvotāju neapmierinātību un protestus. Tika
noorganizēta miermīlīga protesta demonstrācija, kurā iedzīvotāji
un arī bijušie pašvaldības speciālisti izteica konkrētus
iebildumus par pašvaldības domes darbību vai bezdarbību un
pieņemtiem vai nepieņemtiem lēmumiem.
Lauku
iedzīvotāji ir ļoti pacietīgi un spēj kādu laiku samierināties
ar netaisnīgiem lēmumiem, bet tam visam ir robežas. Diemžēl
pārāk maz ir pievērsta uzmanība vietējās sabiedrības
izglītošanā par vispārējiem sabiedrības pārvaldības
principiem un teritorijas publisko pārvaldi. Daudzi iedzīvotāji
tikai demonstrācijas laikā uzzināja to informāciju, kuru viņiem
vajadzēja jau sen izlasīt laikrakstos, dzirdēt radio vai redzēt
televīzijā. Pārāk maz pašvaldības deputāti un darbinieki
organizē informējošos pasākumus iedzīvotājiem. Diemžēl
nenotiek arī deputātu pieņemšanas iedzīvotājiem. Var jau
argumentēt, ka paši iedzīvotāji ir pārāk kūtri, bet
aktivitātei ir jānāk no pašvaldības pārvaldes puses vai arī
tai ir jāatbalsta vietējās sabiedriskās organizācijas, kurām
uztic veikt šos pienākumus.
Mūsu
valstī ir reglamentēta vietējo pašvaldību ievēlēšana, bet nav
mehānisma kā atcelt slikti funkcionējošu domi, kura rīkojas
ignorējot vietējās sabiedrības intereses.
Diemžēl
ne savāktie 722 iedzīvotāju paraksti par Dundagas domes vadības
nomaiņu un Kolkas pārvaldnieka atjaunošanu amatā, ne
demonstrācija par taisnīgu un godprātīgu pašvaldības
pārvaldību, kurā piedalījās ap 300 dalībnieku, ne vairāk kā
500 iedzīvotāju sadošanās rokās vienotības pasākuma skrējienā
“Vienoti novadam” nav devuši pozitīvu ievirzi pašvaldības
pārvaldībā un deputātu darbībā. Par Kolkas pārvaldnieka
atjaunošanu amatā lems tiesa, kurai ir iesniegt pieteikums. Vietējā
sabiedrība cer uz taisnīgu tiesu un pārvaldnieka atjaunošanu
amatā, bet vai pašvaldības vadība sāks pārvaldīt novadu pēc
labas pārvaldības principiem? Vai vietējās sabiedrības izrādītā
aktivitāte un interese par savu novadu tiks ņemta vērā? Vai mēs
dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā? Cik gadiem vēl ir jāpaiet
lai mēs nonāktu līdz izpratnei par demokrātiju un tās vērtību..?
