Latvijas Botāniķu biedrība par 2019.gada augu izvēlējusies mazo zvaguli
jeb “Rhinanthus minor”, kura izplatība Latvijā dabisko pļavu un ganību
platību sarukuma dēļ ir samazinājusies, liecina biedrības paziņojums
dabas novērojumu vietnē “Dabasdati.lv”.
Zvaguļi ir nelieli augi ar
dzelteniem ziediņiem, pēc kuru noziedēšanas izveidojas plakanas sēklu
pogaļas, kurās nogatavojušās sēklas žvadz pat pie neliela pieskāriena. Zvaguļi aug dabiskās pļavās un ganībās, nereti sastopami arī skrajās mežmalās, ceļmalās un atmatās. Dažkārt veidojas bagātīgas zvaguļu audzes. Šie augi zied visu vasaru – no maija beigām līdz septembrim.
Zvaguļu ģintī Latvijā sastopamas vismaz piecas sugas, kuras savā starpā ir ļoti līdzīgas. Visbiežāk sastopams mazais zvagulis un lielais zvagulis, kurus var atšķirt pēc zieda vainaga stobriņa.
Zvagulis ir augs, kas organiskās
vielas fotosintēzē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no citiem
pļavas augiem, galvenokārt graudzālēm un tauriņziežiem, tāpēc tas
dēvējams par pusparazītu. Līdz 20.gadsimta otrajai pusei zemnieki to
uzskatīja par kaitīgu pļavu un ganību nezāli, kas mazināja siena un
zāles vērtību. Taču, sarūkot dabisko pļavu platībām un daudzveidībai,
visā Eiropā kopš 70.gadiem zinātnieki pēta, kā atjaunot un izveidot
dabiskās pļavas vietās, kur tās uzartas vai pārveidotas sētos zālājos.
“Ražīgi mēslots zelmenis ar biezi sazēlušām graudzālēm un
tauriņziežiem nedod gaismu un telpu nevienai citai pļavas puķei. Tāpēc,
lai atjaunotu sugu daudzveidību, jāsamazina šāda zelmeņa ražība un
biezība. Te nāk talkā zvagulis. Iesējot zvaguli
šādā zālājā, tas barojas no treknajām graudzālēm un pamazām tās
novājina. Tad pļavā var ieaugt arī dažādi krāšņi ziedoši pļavu augi,
piemēram, pļavas dzelzene, asinszāle, raspodiņš, saulpurene,
gaiļbiksīte,” šī gada auga nozīmīgumu apraksta Botāniķu biedrības
pārstāve Solvita Rūsiņa.
Dabas vērotāji šovasar aicināti ziņot par mazo zvaguļu atradnēm.
Jau ziņots, ka Latvijas Ornitologu biedrība par 2019.gada putnu
izvēlējusies mežirbi jeb “Bonasa bonasia”, Latvijas Radio sacīja
biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
