Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par “Gada kukaini 2019” ir izvēlējusies malārijas odu (Anopheles maculipennis), aģentūru LETA informēja LEB pārstāvis Voldemārs Spuņģis.
Akcijas “Gada kukainis”
mērķis ir informēt par sugas dažādo bioloģiju, kā arī pievērst vērību
klimata ietekmei uz jaunu dzēlējodu sugu un to pārnesto slimību
ierosinātāju ienākšanu Latvijā.
Spuņģis atzīmēja, ka malārijas odi ir pazīstami visā Pasaulē kā
asinssūcēji un malārijas plazmodija pārnesēji cilvēkiem, bet mazāk
zināms, ka tie tāpat kā daudzi citi kukaiņi
ir arī apputeksnētāji, savukārt kāpuri – ūdeņu attīrītāji. Pieaugušie
odi ir barība sikspārņiem, savukārt kāpuri – zivīm, abiniekiem un ūdens
bezmugurkaulniekiem.
Malārijas ods ir dzēlējodu dzimtas “Culicidae” pārstāvis. To no citām
sugām var atšķirt pēc pelēkā ķermeņa krāsojuma, raibajiem spārniem un
īpašā sēdēšanas veida ar augsti paceltu vēderu. Kāpuri, atšķirībā no
citām dzēlējodu sugām, ūdenī peld paralēli ūdens virsmai, nevis
vertikāli tai. Tas tāpēc, ka kāpuriem nav īpašās elpošanas caurulītes –
sifona. Kāpuri elpo atmosfēras gaisu, tāpēc tie var dzīvot arī stipri
piesārņotos ūdeņos un tos attīrīt, izēdot baktēriju un sēņu kolonijas,
aļģes un vienšūnu dzīvniekus.
Dzēlējodu dzimtā Latvijā pašlaik zināmas 30 sugas. Malārijas ods esot
kā simbols četrām Latvijā zināmajām tuvu radniecīgām malārijas odu
sugām, kuras var atšķirt tikai speciālisti. Galvenās atšķirīgās pazīmes
ir tēviņu kopulācijas orgāna morfoloģijā. Savukārt mātītes ir grūtāk
atšķiramas, jāskatās zvīņu izvietojums un to krāsojums. Tomēr sugas
visdrošāk atšķirt, izmantojot genoma analīzi.
Pieaugušie dzēlējodi barojas divejādi. Mātītēm olu nobriešanai
nepieciešamas olbaltumvielas, tāpēc tās ir asinssūcējas, jo asinīs ir
daudz olbaltumvielu, kas noderīgas olu veidošanai. Tēviņiem nepieciešama
tikai enerģija lidošanai un mātīšu meklēšanai, tāpēc labākais enerģijas
avots ir nektārs, kas satur daudz cukuru. Arī mātītes izmanto šo
enerģijas avotu un ir apputeksnētājas, ne tikai asinssūcējas.
Spuņģis atzīmēja, ka sabiedrībā pastāv viedoklis, ka asinssūcēji ir
liela nelaime – veidojas niezošas pumpas, iespējama slimību ierosinātāju
pārnešana. Pašlaik Latvijā nav dzēlējodu pārnesto slimību ierosinātāju,
malārija tika izskausta 1950.-tajos gados. Taču malārijas odi un citi arī asinssūcēji rūpējas par to, lai uzlabotu mūsu imūnsistēmas darbību, izteicās kukaiņu
pētnieks. “Katrs dzēliens liek darboties organisma imūnsistēmai un
izstrādāt nespecifisko reakciju pret svešām olbaltumvielām. Varbūt tieši
tāpēc vasarās mēs mazāk slimojam, jo mūsu imūnsistēma spēj nomākt
vīrusus un baktērijas? Secinājums varētu būt tāds: jo vairāk kož, jo
organisms labāk var pretoties nezināmām infekcijām,” izteicās Spuņģis.
Spuņģa vērtējumā, pasiltinoties klimatam, Latvijā var ienākt jaunas
dzēlējodu sugas, kuras var pārnest ievērojami vairāk slimību
ierosinātāju. Tieši tāpēc dzēlējodus nepieciešams pastiprināti izpētīt.
LEB aicina, sastopot malārijas odu vai jebkuru citu dzēlējodu, to
nofotografēt un atsūtīt dabas novērojumu portālam “www.dabasdati.lv”,
tiesa, nepieciešama ļoti augstas izšķirtspējas bilde, lai noteiktu sugu.
Ja tiešām atrasts malārijas ods, speciālists sazināšoties ar foto
autoru.
LEB ir brīvprātīga, zinātniska biedrība, kas apvieno Latvijas un ārvalstu profesionāļus un amatierus, kuri pēta un aizsargā kukaiņus un citus bezmugurkaulniekus. LEB dibināta 1951.gadā. Biedrība katru gadu kopš 1999.gada izvirza Gada kukaini un kopš 2008.gada arī Gada bezmugurkaulnieku ar mērķi izglītot sabiedrību par Latvijas dabu.
