Pagājušajos Gulbenes Pilsētas svētkos, kad notika arī Ģimeņu svētki, Intu un Imantu godināja nominācijā “Zelta pāris”
Intai un Imantam Rumpīšiem no Jaungulbenes pagasta Adulienas 13.augusts ir īpaša diena. Pirms 50 gadiem tieši šajā vasaras dienā viņi svinēja kāzas. Mājās uz galda vāzē joprojām smaržo Gulbenes pilsētas svētkos dāvinātie ziedi. Inta smejas, ka tas esot viņas līgavas pušķis atkal pēc 50 gadiem. Goda vietā novada domes dāvinātā grāmata un iegūto titulu apliecinošs dokuments.
Viss sākās skolā Abi iepazinušies Gulbīša vidusskolā, kur 1959.gadā pēc Fizkultūras institūta beigšanas sācis strādāt Imants. Viņš nedaudz palepojas, ka esot studējis trīs augstskolās. Sākumā – tolaik par augsta līmeņa augstskolu uzskatītajā Rīgas Pedagoģiskajā institūtā, kas 1958.gadā likvidēts.
“Studēju Dabas zinību fakultātē ar fizkultūras novirzienu, tāpēc arī mana specialitāte ir anatomijas – fizioloģijas skolotājs. Kad institūtu likvidēja, nezināja, kur mūs – studentus – likt, līdz beidzot izdomāja pārcelt uz Fizkultūras institūtu,” stāsta Imants.
Ne katram izdodas augstāko mācību iestādi pabeigt gada laikā, bet Imantam izsniegtajā diplomā ieraksts liecina, ka viņš Fizkultūras institūtā iestājies 1958.gadā un 1959.gadā to beidzis. Valsts sadales komisija jauno speciālistu gribējusi sūtīt uz Kurzemi, bet Imants vēlējies būt iespējami tuvāk Lubānai. “Skatos, sadales sarakstā palikusi tikai Galgauskas astoņgadīgā skola. Parakstījos, bet, atbraucot uz Gulbenes rajonu, par mani jau bija zināms. Varbūt tāpēc, ka savulaik Cesvaines rajona izlasē spēlēju basketbolu un volejbolu un tiku piedalījies sacensībās arī Gulbenē. Uz Galgauskas skolu tā arī nepalaida, bet nosūtīja uz Gulbīti,” atceras Imants.
“Es jau biju priekšā, jo Gulbīša vidusskolā sāku darboties 1957.gadā, lai gan biju beigusi tikai Cesvaines vidusskolu,” sarunā iesaistās Inta.
Viņas sapnis bijis studēt angļu valodu, bet vecākiem nebijis tādu līdzekļu, lai meitu varētu palaist uz klātienes studijām Rīgā. Arī neklātienes tolaik nebijis, tāpēc Intas sapnis beidzies vēl nesācies. Citur studēt viņa negribējusi, tāpēc izvēlējusies strādāt skolā. “
Tolaik Gulbīša vidusskolā sākuši strādāt vairāki jauni skolotāji. Abu tuvāka iepazīšanās notikusi tikai Imanta 25 gadu dzimšanas dienas svinībās 21.septembrī.
“Jubileju svinējām skolas internātā. Bija galds, dziedājām, mazliet uzdejojām. Tad es sapratu, ka man Imants patīk. Viņā saskatīju daudz ko tādu, ko nebiju pamanījusi, ikdienā kopā strādājot. Laikam jau arī Imantam bija tāpat,” papildina Inta.
(Vairāk lasiet 31.jūlija “Dzirkstelē”)
