Finanšu ministrijas paustā iecere mazināt darbaspēka nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, no 2014. gada samazinot IIN līdz 22% un palielinot neapliekamo minimumu līdz 84 latiem un atvieglojumu par apgādājamajiem ceļot līdz 98 latiem, viennozīmīgi, būtu ieguvums iedzīvotājiem, kuriem ir zemi vai pat minimāli ienākumi un palīdzētu veiksmīgāk plānot savas personīgās finanses.
Institūta aprēķini rāda, ka strādājošajam, kas šobrīd saņem minimālo darba algu Latvijā 200 latus mēnesī pirms nodokļu nomaksas un kam ir viens apgādājamais, uz rokas saņemtā alga izmaiņu rezultātā būtu par 16 latiem mēnesī lielāka nekā šobrīd, sasniedzot mēnešalgu 179 latus. Gada laikā šāda strādājošā ienākumi palielinātos par 192 latiem.
Šobrīd ir pāragri spriest, kāda būtu finansiālā ietekme iedzīvotājiem ar vidējiem vai augstākiem ienākumiem, jo pagaidām Finanšu ministrija nav minējusi noteiktas algu gradācijas. Tomēr, modelējot situāciju, ka ģimenē ir divi strādājoši vecāki ar algu 350 un 250 latu pirms nodokļiem un aug divi nepilngadīgi bērni, ja plānotās izmaiņas nodokļos attiektos arī uz viņiem, ģimenes ienākumi gada laikā palielinātos par 35 latiem mēnesī jeb 420 latiem gadā. Šis būtu būtisks atspaids ģimenei sava budžeta ienākumu un izdevumu sabalansēšanai, īpaši ņemot vērā faktu, ka pirms trim gadiem veiktās nodokļu izmaiņas Latvijā iedzīvotāju ienākumus samazināja par aptuveni četriem līdz sešiem procentiem.
Institūta nesenais pētījums Baltijas valstīs rāda, ka kaimiņvalstu iedzīvotājiem jau šobrīd darbaspēka nodokļu slogs ir zemāks. IIN likmes ir zemākas (21% Igaunijā, 15% Lietuvā), neapliekamais minimums ir augstāks (101 lats Igaunijā, Lietuvā iedzīvotājiem ar minimālām algām – 94 lati). Attiecībā par atvieglojumiem apgādājamajiem Lietuvā noteikts 20 latu minimums par pirmo bērnu un divreiz lielāks par katru nākamo bērnu, savukārt Igaunijā atvieglojums ir 101 lats, taču to maksā tikai sākot ar otro bērnu.
