Nesen plašsaziņas līdzekļos izskanēja ziņa, ka Rīgas pašvaldības apsaimniekotajās ēkās būtu jānodrošina bezsaimnieka kaķu iekļūšana pagraba telpās, lai tie varētu paslēpties no lietus un aukstā laika. Domas par to ir dažādas.
It kā jau pareizi būtu paglābt dzīvniekus no sala, bet arī iedzīvotājiem ir taisnība, jo viņi negrib netīrību un aukstumu pagrabos. Tiek uzsvērts, ka kaķi salā un badā ies bojā, bet nekur neesmu lasījusi, vai kāds kaķis pagājušajā ziemā tiešām ir nosalis (vairāk gan kaķi cieš no cietsirdīgiem cilvēkiem). Esmu Rīgā pie daudzdzīvokļu namiem redzējusi gan caurumus sienās, lai dzīvnieki varētu ielīst, gan desmitiem bļodiņu ar ēdienu pie nama sienas. Nu nekāds estētiskais baudījums no tāda skata nerodas un smaka…
Kā zināms, tad kaķis ir dzīvnieks, kas staigā, kur pašam patīk. Arī Ministru kabineta noteikumi par dzīvnieku labturību nosaka, ka kaķis, kas ir vecāks par sešiem mēnešiem, var brīvi uzturēties ārpus īpašnieka teritorijas, bet ar piebildi – ja dzīvnieks ir sterilizēts! Diemžēl kaķis kārto arī savas dabiskās vajadzības, kur pašam patīk. Un īpaši viņam tīk to darīt bērnu smilšu kastēs… Neaizmirsīsim arī, ka kaķis pārnēsā daudzas slimības. Tāpat nav saprotams, kāpēc par kaķi tā īpašniekam jāmaksā nodeva pat tad, ja kaķis neiet ārā, bet par bezsaimnieka kaķi, kurš visu laiku dzīvo ārā, neviens nodevu nemaksā. Rodas jautājums – kāds ir šīs nodevas mērķis?
Man patīk kaķi, taču es esmu par to, lai katram kaķim būtu savas mājas. Protams, ir jauki, ja rūpējas par dzīvniekiem, bet nevajadzētu aizmirst, ka ir jādomā arī par cilvēkiem…
