Latvijas Bankas padome šodien, uzklausot ziņojumu par situāciju Latvijas un pasaules tautsaimniecībā, nolēma
samazināt iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozi 2016. gadam.
2015. gadā saglabājās mērens Latvijas
tautsaimniecības izaugsmes temps – saskaņā ar sezonāli un atbilstoši
kalendāro dienu skaitam izlīdzinātiem datiem IKP palielinājās par 2.6%.
2015. gada 4. ceturksnī ekonomiskā attīstība jūtami palēninājās,
liecinot par augstu nenoteiktību un riskiem, ko rada ārējās vides
faktori.
Gaidāms, ka, strādājošo pirktspējai turpinot
palielināties, Latvijas tautsaimniecības izaugsmi 2016. gadā, kā jau
pēdējos gados ierasts, turpinās noteikt galvenokārt privātais patēriņš.
Situācija ārējā vidē joprojām ir sarežģīta – to apstiprina
vājie Latvijas preču eksporta dati janvārī.
Nozaru dalījumā 2016. gadā, līdzīgi kā pērn,
būvniecība un transporta nozare būs galvenās lēnāka IKP attīstības tempa
noteicējas. 2016. gadā apstrādes rūpniecības devums IKP pieaugumā būs
ievērojami vājāks nekā 2015. gadā. Bažas par apstrādes
rūpniecības attīstību vairo arī negatīvie janvāra dati.
Ņemot vērā joprojām saspringto ģeopolitisko
situāciju, pasaules un daļas partnervalstu tautsaimniecības izaugsmes
prognožu pasliktināšanos un vāju investīciju dinamiku,
Latvijas Bankas IKP prognoze 2016. gadam samazināta no 2.7% uz 2.3% (saskaņā ar sezonāli un atbilstoši kalendāro dienu skaitam izlīdzinātiem datiem).
Piedāvājuma puses faktoru ietekmē 2016. gada vidējā inflācija joprojām būs zema.
Latvijas Bankas 2016. gada inflācijas prognoze ir samazināta uz 0.0% (2015. gada septembra prognoze – 1.3%).
2016. gada vidējā inflācija prognozēta nedaudz
zemāka nekā 2015. gadā. Lai gan gaidāms, ka saglabāsies mērena
ekonomiskā izaugsme, tā ir palēninājusies, un netiek prognozēts tik
straujš algu kāpums kā iepriekšējos gados. Tādējādi pieprasījuma
puses spiediens uz inflāciju nepastiprināsies.
Maz ticams, ka tik straujš enerģijas un pārtikas
cenu kritums kā 2015. gadā pasaules tirgū varētu atkārtoties arī
2016. gadā, jo šo cenu bāze ir visai zema. Tomēr 2016. gada sākumā šo
resursu cenas vēl turpināja sarukt un ar nelielu novēlošanos
ietekmē izmaksas daudzās nozarēs. Tas tiešāk atspoguļojas degvielas,
dabasgāzes un siltumenerģijas cenās, bet netieši – arī atsevišķu
tirgojamo preču un pakalpojumu cenās.
Inflāciju nedaudz paaugstinās netiešo nodokļu
pārmaiņas, kas tieši ietekmē preču un pakalpojumu cenas: akcīzes nodokļa
palielinājums degvielai no janvāra un alkoholiskajiem dzērieniem no
aprīļa, kā arī pievienotās vērtības nodokļa pamatlikmes
piemērošana mājokļa apsaimniekošanas maksai no jūlija.
2016. gada vidējās inflācijas prognozes riski ir lejupvērsti, jo globālās ekonomiskās attīstības palēnināšanās kavē resursu (t.sk. enerģijas) pieprasījuma kāpumu, tādējādi naftas cena varētu būt zemāka par līdz šim prognozēto.
