Negribu izteikties tik skarbi kā Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs, kas teicās pieķēris Ministru prezidentu Godmaņa kungu melos, citiem vārdiem sakot, nosaucot to par meli, bet pēdējie notikumi rāda, ka meli un blefošana ir kļuvuši par neatņemamu valsts pārvaldes sistēmas un politisko partiju darbības sastāvdaļu.
Daži deputāti un ministri pat nevar savu dzīvi iedomāties bez tā, ka kādu dienu nevienam neko nesamelotu. Atcerēsimies kaut vai vienu no pagājušā gada spārnotākajiem teicieniem, kas izskanēja Domburšovā: „Nemelojiet manā vietā!” , un arī šogad viss turpinās pa vecam.
Ņemsim kaut vai dažus pēdējā laika populārākos tematus, t.i., parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmē un pensiju likumā.
Pagājušajā gadā, kad notika darbs pie valsts budžeta 2008.gadam, arodbiedrības norādīja gan valdībai, gan arī Saeimai, ka straujāk jāpalielina pensijas pensionāriem, jāievieš dažādas atbalsta programmas, lai pieaugošās inflācijas apstākļos, sadārdzinoties komunālajiem pakalpojumiem, sabiedriskajam transportam, paaugstinoties cenām uz gāzi un elektrību, pensionāri varētu izdzīvot.
Mēs piedāvājām dažādus variantus, diezgan strikti prasījām piemaksas par nostrādātajiem gadiem paaugstināt no 0.19 Ls uz 0.40 Ls un izmaksāt tās jau no 2008.gada 1.janvāra, izskatīt iespēju izmaksāt tā saucamo 13. pensiju, ar 2008.gadu piemērot ar iedzīvotāja ienākumu nodokli neapliekamo minimumu arī pensionāriem utt., bet uz visiem priekšlikumiem saņēmām strupu atbildi – nav naudas!
Pie tam to izteica ne tikai tā laika Ministru prezidents A.Kalvītis un finanšu ministrs O.Spurdziņš, bet arī iekšlietu ministrs I.Godmanis, sakoties visu izpētījis, izlasījis, izanalizējis, salicis pa plauktiņiem. Arī Saeimas deputāti bezspēcībā plātīja rokas un teicās visus saprotot, bet valstij grūtajos laikos vienīgi varot aicināt pensionārus savilkt jostas, rūpēties par valsts budžeta stabilitāti un bērnu nākotni.
Mēs jau tad prognozējām, ka inflācijas kāpums būs ļoti straujš, un jau pagājušā gada novembrī arodbiedrības bija pārliecinātas, ka tā pārsniegs 15 % atzīmi, īpaši postoši ietekmējot tos cilvēkus, kam ar zemi ienākumi, kas lielāko daļu savas naudas tērē mājokļa uzturēšanai un pārtikai.
Mūsu prognozes ir piepildījušās pat ar uzviju, bet valdība un Saeima nebūt nesteidzas palīdzēt grūtībās nonākušajiem cilvēkiem. Tā vietā tiek piedāvāti dekoratīvi uzlabojumi, lielā ātrumā pieņemot grozījumus pensiju likumā! Bet burtiski tikko, pirms pāris mēnešiem, visi kā viens stabulēja, ka naudas neesot… Tātad, vai nu meloja tad, vai nu arī melo tagad?
Bet kādi tad ir šie steidzamie uzlabojumi: valdības sludināto, ka milzīgs sasniegums ir no 1.jūnija ieplānotā piemaksa par nostrādāto gadu 0.40 Ls apmērā mēs atmetam, jo šo lēmumu, Saeimas deputātiem atbalstot, pieņēma A.Kalvīša vadītā valdība, un šie skaitļi ir iestrādāti valsts budžetā. Un faktiski tas ir nevis sasniegums, bet gan pensionāru apzagšana, jo piemaksa bija solīta no 1.janvāra!
Kā tad veicas ar pārējiem solījumiem? Jā, tik tiešām tiek plānots indeksēt tās pensijas, kas ir mazākas par 150 latiem, un tas ir kas jauns. Tāpat tas, ka prognoze vidēji palielināt pensijas par 7 latiem, ko gada sākumā izteica Labklājības ministrija, ir izaugusi līdz vidēji 11 latiem un lielākam pensionāru skaitam. Tātad valdība ir izlēmusi, ka prognozētais un reālais cenu un tarifu kāpums, dzīves dārdzība un inflācija atšķiras vien par 4 latiem…
Godmaņa kungs, vai jūs varat pateikt, ko viens pensionārs par šo summu mēnesī var iegādāties, ko apmaksāt?
Bet priecē ātrums, ar kādu sākusi strādāt gan valdība, gan arī Saeima. Tas, protams, nekādi nav saistāms ar iesniegtajiem vairāk kā 10 tūkstošiem parakstu par grozījumiem pensiju likumā, ar ļaunā populista un demagoga Štokenberga aktivitātēm, bet gan milzīgā, ilgstošā un pacietīgā valdības un deputātu darba rezultāts.
Bet kā tad ir ar piedāvātajiem grozījumiem Pensiju likumā? Protams, juristi var par tiem strīdēties un apstrīdēt, deputāti var vīpsnāt un atgaiņāties, valdība var lamāt un ignorēt, bet grozījumi ir un parakstu vākšana būs jāizsludina. Tas ir pilnīgi skaidrs, kā arī tas, ka gluži jau bez pamata šīs darbības nenotiek. Un te man jāatgriežas atkal pie tā, par ko runāju sākumā – pensionāri gaidīja, kad valdība un Saeima sāks reāli domāt par viņu materiālā stāvokļa uzlabošanu. Bet nesagaidīja un tāpēc sāka rīkoties!
Labi, pieņemsim, ka nepareizi, bet ko tad darīja valdība? Vai tai nebija iespējas jau pagājušā gada beigās sākt rīkoties pareizi un satrauktos pensionārus nomierināt? Nē, tad vajadzēja melot un blefot, vajadzēja visiem stāstīt, ka nav naudas, nav iespēju, zema administratīvā kapacitāte, lielas izmaksas utt.! Vai tagad tas izmaksās mazāk? Vai tagad valdības un deputātu steiga ir bezmaksas? Protams, nē!
Bet neviens jau nevar un negrib atzīt to, ka pagājušā gada nogales meli bija apzināti, ar cerību, ka pensionāri jau pašūmēsies un rimsies, ka viss ies tāpat pa vecam. Bet te nu Ministru prezidents kļūdījās, jo nav jau vairs 90. gadu sākums, kad daudzas cūcības un melošanas tika piedotas, norītas klusējot. Cilvēki ir modušies, ir apjautuši, ka spēj savu likteni lemt paši!
Tāpēc arī arodbiedrības vāca parakstus grozījumiem Satversmē, ar kuriem dotu tiesības tautai rosināt Saeimas atlaišanu.
Šoreiz nerunāšu par tiem politiķiem, kuriem no domas vien, ka tautai tagad būs arī kādas tiesības saceļas zosāda, bet par to, kā ar nelieliem meliem un demagoģiju cenšas nojaukt parakstu vākšanas sistēmu, mēģina to sarežģīt, padarīt dārgāku un nepieejamāku.
Atgādinu, ka Centrālā vēlēšanu komisija pieņēma lēmumu sākt parakstu vākšanu par arodbiedrību ierosinātajiem grozījumiem satversmē ar 12.martu. Uzskatām lēmumu par pieņemšanas brīdim pilnīgi pamatotu, jo apstākļi neko citu jau neprasīja. Bet situācija izmainījās tajā brīdī, kad tika iesniegti vēl vieni paraksti par grozījumiem pensiju likumā.
Šeit nu Vēlēšanu komisijai vajadzēja reaģēt saprātīgi, sabalansējot valsts finansiālās iespējas, pilsoņu ērtības un procesa likumību. Diemžēl CVK nolēma parakstu vākšanas procesu likumības vārdā samudžināt, padarīt iedzīvotājiem pēc iespējas sarežģītāku, valstij finansiāli neizdevīgāku.
Arodbiedrības piedāvāja abu parakstu vākšanu apvienot, lai iedzīvotājiem būtu ērtāk. Domājām, ka apmierināti iedzīvotāji ir valsts stabilitātes pamats, tie spēj labāk novērtēt arī atbildīgo dienestu (piemēram, CVK) darbību.
Tomēr kļūdījāmies, jo valdošo partiju bailes no tā, ka var tikt savākti likumā noteiktie 10 procenti vēlētāju balsu, liek ignorēt veselo saprātu, liek tērēt neadekvāti daudz finansiālo līdzekļu, lai pēc tam varētu pārmest parakstu iesniedzējiem, ka tie šķērdē valsts naudu!
Mēs šoreiz nesatraucamies par arodbiedrību spējām savākt nepieciešamos 10 %, tie tiks savākti pat ar uzviju! Tātad mums jātic CVK priekšsēdētāja Cimdara kunga apgalvojumiem, ka kampaņu nošķiršana ir nepieciešama, lai skaidri zinātu cik cilvēku ir gatavi par katriem grozījumiem parakstīties, bet tajā pašā laikā nav saprotams, kāpēc tiek apvienotas pašvaldību vēlēšanas ar Eiroparlamenta vēlēšanām? Vai tiešām valstij nav svarīgi uzzināt, cik cilvēku ir gatavi piedalīties Eiroparlamenta vēlēšanās?
Bet varbūt šeit jau redzamas valdošo partiju bailes par to, ka Eiroparlamenta vēlēšanas rīkojot atsevišķi var iznākt izgāšanās, jo cilvēki tās ignorēs? Citiem vārdiem sakot, Eiroparlamenta vēlēšanas tiek apvienotas ar pašvaldību vēlēšanām, lai valdošo partiju pārstāvjiem dotu kaut kādas cerības saglabāt siltās vietas, bet parakstu vākšanu par Satversmes grozījumiem un grozījumiem Pensiju likumā nošķiršana tiek organizēta bailēs dabūt pa vienu siltu vietu!
Tāpēc atkal lietā tiek likti kārtējie sīkie meli, lai attaisnotu valdošās kliķes nevēlēšanos ieklausīties tautas viedoklī, cenšanās par katru cenu saglabāt esošo komforta līmeni, kad starplaikos starp Saeimas vēlēšanām varēja laist muļķi, dumji izrunāties, pagulēt, toties algu saņemt ne par ko!
Un visubeidzot! Atcerieties, ka pagājušā gada nogalē lielā vienprātībā tika pieņemta jauna kārtība zvērinātu notāru darbības apmaksā, kas sadārdzināja iespējas tautai demokrātiskā ceļā izteikt savu viedokli piecas reizes! Un pret to neiebilda ne valdība, ne Saeimas deputāti, ne arī prezidents…
Tagad ir pagājuši divi mēneši un tie paši deputāti, tas pats valsts Prezidents runā kaut ko pavisam citu – gada nogalē sadarītais neatbilstot Satversmei, tas ierobežojot pilsoņu tiesības, citiem vārdiem sakot, ļauno marsiešu inspirētie grozījumi likumā ir jāatceļ, jāatjauno valstī demokrātija, jāļauj tautai pateicībā gavilēt un skūpstīt saviem labvēļiem un aizstāvjiem rokas! Slava Prezidentam, slava deputātiem!
Bet vienmēr pateicīgā tauta šoreiz īsti nespēj novērtēt savu priekšstāvju pūliņus, tā drūmi klusē un koncentrē spēkus parakstu vākšanai par tiesībām tautai atlaist Saeimu, prasīt atbildību no tādiem deputātiem, kas nespēj rīkoties adekvāti, nespēj pieņemt atbildīgus lēmumus, nespēj vienoties par valsts attīstībai svarīgiem jautājumiem, bet gan izmanto Saeimas tribīni savas daiļrunības demonstrēšanai, bet Saeimas gaiteņus un koridorus personīgā biznesa interesēs.
Tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība atgādina visiem Latvijas pilsoņiem – 12.martā sāksies parakstu vākšana par grozījumiem Satversmes 78. un 79.pantā, lai dotu tiesības tautai ierosināt Saeimas atlaišanu arī starp kārtējām vēlēšanām.
Pavisam drīz tiks paziņotas parakstu vākšanas vietas, arī arodbiedrības sniegs nepieciešamo ar parakstu vākšanu saistīto informāciju. Esiet ieinteresēti un aktīvi, mēs uzskatām, ka pienācis laiks tautai aktīvi iesaistīties valsts pārvaldīšanā un mūsu piedāvātie grozījumi Satversmē ir stingrs solis šajā virzienā! Atbalstiet mūs un jūs atbalstīsiet paši sevi!
