Otrdiena, 23. decembris
Saulvedis, Saule
weather-icon
+-5° C, vējš 1.79 m/s, A-DA vēja virziens

Par retiem augiem priecāsimies ar acīm!

Vasaras
saulgriežu svinēšanas neatņemama sastāvdaļa ir no savvaļas augiem
veidoti zidu pušķi un vainagi. Lai nenodarītu pāri dabai un savai
materiālai labklājībai, jātceras, ka retiem un aizsargājamiem augiem
būtu jāpaliek tur, kur tie aug.

Augu
saraksts, kurus būtu jāmīl ar acīm vai caur fotoaparāta skatu meklētāju,
apstiprināts Ministru kabineta noteikumu Nr.396 „Noteikumi par īpaši
aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu
sarakstu” 6. pantā. Pašreiz tajā ir 228 īpaši aizsargājamie ziedaugi un
paparžaugi.

 Iemesli,
kāpēc tie iekļauti šajā sarakstā ir dažādi. Dažām orhidejām Latvijas
skarbajos ziemeļu apstākļos no sēklas, kas ir putekļa lielumā, līdz
ziedošam augam paiet gandrīz 20 gadi. Lai arī auga vienā pogaļā nobriest
līdz 18000 sēklu un kopumā tās skaitāmas miljonos, līdz ziedēšani izaug
vien daži augi. Tiem nepiecišams noteikts augsnes ķīmiskais sastāvs,
īpašas mikroskopiskas sēnes, nemainīns gruntsūdeņu līmenis un augšanas
vietu apsaimniekošanas veids. Šo augu parstādīšana ir bezjēdzīga, jo
puķu dārziņos būtu jānodrošina savvaļas apstākļiem identisku vidi.

 Ctiem
augiem nav tik liels attīstības cikls, toties pēdējā laikā ļoti strauji
samazinās augšanai piemērotu vietu platības vai arī šo dzīvotņu Latvijā
ir ļoti maz. Bedelīgactiņām nepieciešamas kaļķainas, mitras vietas ar
skraju un zemu augāju. Viens no krāšņākajiem savvaļas augiem Latvijā –
jumstiņu gladiola, aug palieņu un piejūras pļavās, skrajos krūmājos,
mežmalās, terašu pļavās. Zemeņu āboliņš aug mitrās vai mēreni sausas
piejūras pļavās, pļavas piejūras ezeru vai upju grīvu tuvumā.

 Aizsargājamie
ziedaugi, kurus cilvēki varētu vēlēties noplūkt likšanai vāzē vai
iepīšanai vainagos, no 228 sugām ir kādas 30-40. Aizsargājamā lielā kosa
krāšņumā nevar sacensties ar kādu no Latvijā savvaļā augošajām
orhidejām. Bet zilgano jeb divkrāsu kārklu vispār diez vai kādam ienāks
prātā pīt Jāņu vainagā. Ja veidotu tādu kā visu laiku populārāko plūkto
aizsargājamo augu sarakstu, tad ar lielu pārliecību var teikt, ka
pirmajā vietā visticamāk būtu smaržīgā naktsvijole. Tad tālāk droši vien
varētu ierindot dzegužpirkstītes un dzegužpuķes. Tomēr priecē, ka
pēdējos gados cilvēku attieksme ir uzlabojusies – Jāņu laikā, veicot
kontroles reidus, daudzi pārdevēji zina, kurus augus drīkst un kurus
nedrīkst tirgot. Pagājušā gadā bijis viens gadījums, kad apsekojot
tirgus pirms Jāņiem, kad zāļu pušķos bija aizsargājamās dzegužpuķes.
Taču, ja pamanāt tirgojam retos un aizsargājamos augus, par pārkāpumiem,
lūdzu, zvaniet uz Dabas aizsardzības pārvaldi pa tālruni 67509545.

Jāatgādina,
ka aizsargājamo augu lasīšana, pirkšana, pārdošana un dzīvotņu
postīšana ir administratīvi sodāma. Likumdošanā noteiktie naudas sodi ir
visai bargi – fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro,
bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt
euro.

 Vēl arī
jātceras, ka pirms ejat kādā pļavā plūkt nolūkotos ziedus, iespēju
robežas pārliecinieties, vai tās īpašniekam vai apsaimniekotājam nav
iebildumu par šādu rīcību.

Līgo un
Jāņu svētku ziedu pušķīšu veidošanai un vainagu pīšanai dabas retumu
vietā itin labi var izmantot plaši izplatītus ziedaugus – sarkano
āboliņu, pīpenes, madaras, smilgas, gandrenes un citus Latvijas laukos
un mežmalās atrodamus augus, kas nav aizsargājami. Protams, ka arī pret
tiem jāizturas iespējami saudzīgi – nevajag plēst ar visām saknēm vai
noplūkt vienīgo ziedu pļavā. Der atcerēties arī par savu veselību – nav
jāplūc nepazīstami aug, jo var gadīties, ka kāds no tiem ir indīgs.

Atsvaidzināt
atmiņā reto un aizsargājamo augu izskatu var Dabas aizsardzības
pārvaldes interneta vietnē publicētajā bukletā “Mīli ar acīm”, plakātā
Priecāsimies ar acīm!,   foto galerijā “Aizsargājamie augi” vai
Nacionālā botāniskā dārza interneta vietnes sadaļā “Aizsargājamie augi”.
Indīgo augu atpazīšanai var noderēt Latvijas Universitātes Bioloģijas
fakultātes vietnes sadaļa “Latvijas indīgie augi un sēnes”.

Daudzinot
Līgas un Jāņus un baudot vasaras krāsņumu,  par jumstiņu gladiolu
burvīgo skaistumuun naktsvijoļu reibinošo smaržu priecāsimies, vērojot
tās dabā!

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.