Beidzot arī mēs esam sagaidījuši skaistas, saulainas un karstas dienas, ko gribas pavadīt pie dabas, guļot ezera krastā un baudot patīkamos saules glāstus. Žēl tikai, ka mūsu novads nevar lepoties ar milzum daudz ūdenskrātuvēm, nav arī sevišķi daudz izvēles iespēju, kur laiski gulšņāt sakoptā peldvietā.
Jā, cilvēki brauc uz jau ierastajām vietām un atpūšas, taču ar skumju sirdi atceras arī kādreizējos laikus, kad visiem, piemēram, ļoti iemīļota bija skaistā Stāmerienas ezera peldvieta “Lāčauss”. Domāju, daudzi vēl atceras, ka savulaik tur bija gan laivu bāze, kur varēja iznomāt laivas un katamarānus un izvizināties pa ezeru, gan arī kafejnīca, kurā nopirkt kaut ko veldzējošu. Bija arī tualetes un pārģērbšanās vietas. Nu vairs no tā nav palicis itin nekā. Par aizgājušajiem laikiem liecina vien izdemolētas ēkas. Arī pludmale lēnām aizaug. Pat zāli neviens nenopļauj. Nevienam šī vieta vairs nav vajadzīga un nav arī intereses to kopt. Tiešām skumji!
Protams, nevar noliegt, ka mūsu novadā ir arī peldvietas, par kurām kāds allaž rūpējas un kuras ir vienmēr sakoptas un tīras, taču arī tad reizēm uzrodas kāds, kurš piemēslo un, dodoties prom, nesavāc aiz sevis. Tādi, lūk, ir mūsu līdzcilvēki! Ikvienam gan derētu atcerēties, ka gan jau kādreiz pašiem tur nāksies atgriezties, jo izvēles iespēju tiešām mums nav īpaši daudz, un diez vai tad būs patīkami gulēt blakus izmētātiem atkritumiem vai basām kājām staigāt pa sadauzītiem stikliem.
