Latvijas dendrologu biedrība (LDB) par 2019.gada koku kopsapulcē ar
balsu vairākumu nobalsojusi par Krimas liepu “Tilia x euchlora K. Koch”,
aģentūru LETA informēja LDB viceprezidents Gvido Leiburgs.
Viņš skaidroja, ka Krimas liepas izvēle bija atbalsta balsojums
Ukrainas dendrologiem. “Latvijas Dendrologu biedrība nosoda Krievijas
veikto Krimas pussalas aneksiju un aicina uz konflikta mierīgu
atrisinājumu, atgādinot sabiedrībai par nepieciešamību stiprināt
sadarbību, demokrātiju un vispārcilvēciskās vērtības Eiropā. 2006.gadā
Latvijas dendrologi apmeklēja Ukrainas parkus un botāniskos dārzus,
iedibinot draudzīgas attiecības ar Ukrainas kolēģiem,” uzsvēra Leiburgs.
Pēc viņa sacītā, Krimas liepa Latvijā ir svešzemju koku suga jeb
precīzāk – parastās un Kaukāza liepas starpsugu hibrīds. Gada koka
izcelsmes areāls ir Austrumukrainas teritorija, Krima. Koks sasniedz 25
metru augstumu un veido aptuveni 8-10 metru platu, pārkarenu,
cilindriskas formas zaru vainagu. Īpašā koka pazīme ir vidēji lielās un
spīdīgās lapas, kas koku izceļ apkārtējo vidū. Rudenī koka lapojums
krāsojas gaiši dzeltenos toņos, saglabājot raksturīgo lapu spīdumu.
Lapas plātne pie pamata izteikti asimetriska, lapas mala ar akotainiem,
gaišiem zobiņiem.
Krimas liepa zied jūlija beigās un augusta sākumā, pēc parastās
liepas, un tās ziedi ir salīdzinoši lieli ar intensīvu smaržu. Koki
veido stabilus stumbrus ar simetrisku zarojumu, tie ir piemēroti pilsētu
augšanas apstākļiem, jo nav izvēlīgi grunts prasību ziņā, ir
sausumizturīgi, piemēroti formēšanai un cirpšanai, tiem ir maz kaitēkļu
un slimību. Tomēr Krimas liepai ir viena slikta īpašība – ziedēšanas
laikā tā izraisa pastiprinātu kameņu un bišu bojāeju.
Kopumā, pēc viņa sacītā, tā esot viena no skaistākajām liepām, ko
Latvijā audzē jau no 19.gadsimta beigām. Koki vairāk izplatīti Latvijas
centrālajā un rietumu daļā. Neraugoties uz labo ziemcietību un citām
īpašībām, koka taksons apstādījumos sastopams nepamatoti reti. LDB
aicina Krimas liepu plašāk izmantot apstādījumos kā soliterus, grupu un
ceļmalu stādījumus. Kokiem sākot ar 1,9 metru stumbra apkārtmēru ir
īpaši aizsargājamu koku – dižkoku statuss.
Kopumā “Gada koks 2019” titulam tika izvirzīti divi nominanti, no kuriem otrs bija parastais skābardis “Carpinus betulus L.”.
LDB bāzēta Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī, apvienojot 85 biedrus – dendrologus un nozares interesentus.
LDB gada koku izraugās kopš 2001.gada. Par Latvijas simtgades koku pērn tika izraudzīts parastais ozols “Quercus robur L.”.
