Šis avīzes numurs iznāks jau tad, kad Latvijas izlase Pasaules
čempionātā hokejā būs aizvadījusi cīņu pret pēdējo apakšgrupas
pretinieci – Austrijas komandu, bet es vēl šīs spēles iznākumu
nezinu, jo šīs rindas rakstu vēl pirms šīs spēles. Es vēl esmu
pārņemta ar fantastiskajām emocijām pēc uzvaras pār spēcīgo
Zviedrijas izlasi.
Pēc pirmās spēles sestdien
pret Amerikas hokejistiem, kad tika piedzīvots zaudējums, daudziem
jau nolaidās rokas un šķita, ka diez vai šajā Pasaules čempionātā
mūsējie spēs parādīt ko sakarīgu, taču pirmdienas vakarā Latvijas
hokejisti rādīja ļoti meistarīgu un izcilu spēli, pārsteidzot
ikvienu līdzjutēju un dāvājot visiem Latvijas iedzīvotājiem
patīkamas emocijas.
Šo
spēli satraukuma pilna un ar milzīgu interesi vēroju televīzijas
ekrānos. Ja lielākā daļa hokeja līdzjutēju pirms spēles ar
zviedriem bija gandrīz simtprocentīgi pārliecināti, ka mums
nepārspēt šos spēcīgos ziemeļu hokejistus, tad es visas cerības
nebiju zaudējusi, man šķita, ka mūsu hokejistiem viss izdosies. Un
re – neizšķirts spēles pamatlaikā un papildlaikā un uzvara
pēcspēles sitienos! Un Latvijas hokeja fani varēja gavilēt!
Domāju, ka ne vienam vien mūsu valsts iedzīvotājam,
klausoties, kā tur, Šveicē, skan Latvijas himna, acīs sariesās
asaras. Mūsu hokejisti parādīja, ka nav ar pliku roku ņemami, viņi
pierādīja, ka ir komanda ar raksturu un ar īstiem hokeja faniem.
Vēl jau īsti nezinām, cik tālu šoreiz tiksim, taču šādas skaistas
uzvaras atsver visus zaudējumus.
