Kā vienmēr, tuvojoties gadu mijai, gandrīz katrs aizdomājas par paveikto un izvirza sevjaunas apņemšanās. Kas zina, kaut kas no tā visa arī beigās īstenojas. Kaut vietējā astroloģe mūs brīdina – viegli jau nekas nenāks arī nākamgad, bet…
Tradicionāli arī “Dzirkstele” piedāvā atskatīties uz aizgājušā gada notikumiem mūsu novadā. Jāteic, ka gads ir bijis salīdzinoši mierīgs bez lieliem satricinājumiem vai gluži otrādi – pacēlumiem.
Piedzīvoti skaisti pasākumi, kā allaž, varam būt lepni par saviem novadniekiem, bet mūžīgās ikdienas problēmas samilzušas vēl lielākas. Šogad oficiāli uzzinājām, cik maz esam palikuši, kaut to jau labi var redzēt uz ielas, veikalā vai skolā. Svētkos daudzi aizbraucēji bija atgriezušies mājās, tāpēc šodienas numurā saruna ar vienu no viņiem. Prātā iespiedies mūsu stāsta varones Ingas teiktais, ka maz jau ko apciemot Gulbenē, jo tikai divi no viņas klases palikusi šeit. Kā atrisināt šīs problēmas, kuras īpaši izjūtam savā mazajā novadā, padoma nav. Bet, kas zina, varbūt nākamgad – vēlēšanu gadā padomi birs kā no pārpilnības raga!
Un tomēr – ir jau, kas atgriežas. Esam rakstījuši par uzņēmīgiem, jauniem cilvēkiem, kas atbraukuši atpakaļ, lai turpinātu savu vecāku iesākto kā, piemēram, jaunais zemnieks Kristaps Graumanis no Druvienas. Tāpat man šķiet ļoti zīmīgs mūsu stāsts par Ziemassvētku bērniņu, kas nupat dzimis beļaviešu ģimenē, viņi ir atgriezušies un veidos savu dzīvi šeit. Un rodas tāda jauka sajūta, ka viss jau turpinās! Uz tikšanos jaunajā gadā!
