Maskava, 27.aug., LETA–ITAR-TASS/REUTERS/AFP. Žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā noticis “nopietns izrāviens” un ir aizturēti desmit cilvēki, kuriem tuvākajā laikā tiks izvirzītas apsūdzības, pirmdien Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam paziņoja ģenerālprokurors Jurijs Čaika.
Krievijas prokuratūra apgalvo, ka aizdomās par Poļitkovskas slepkavību aizturētie veikuši pasūtījuma slepkavības ne tikai Krievijā, bet arī Ukrainā un Latvijā.
“Mēs esam nopietni pavirzījušies žurnālistes Poļitkovskas slepkavības lietas izmeklēšanā,” pavēstīja Čaika. “Pašlaik par saistību ar šo lietu aizturēti desmit cilvēki, un tuvākajā laikā viņiem tiks izvirzītas apsūdzības par šī smagā nozieguma pastrādāšanu.”
Pēc tikšanās ar prezidentu ģenerālprokurors paziņoja, ka Poļitkovskas slepkavība un citi plašu publicitāti guvušie noziegumi pastrādāti no ārzemēm koordinētas kampaņas ietvaros, kas tiek realizēta, lai destabilizētu prezidenta Putinu varu.
Noziedznieki, kas nogalināja Poļitkovsku, ir iesaistīti arī cita žurnālista – ASV pilsoņa Pola Hļebņikova – slepkavībā, kā arī Krievijas Centrālās bankas priekšsēdētāja vietnieka Andreja Kozlova slepkavībā, apgalvo Krievijas ģenerālprokurors.
“Kā liecina mūsu izmeklēšana, slepkavību sērijā konstatējams viens un tas pats provokācijas tips,” norādīja Čaika.
Šajos noziegumos esot iesaistīti gan bijušie, gan esošie Krievijas Iekšlietu ministrijas un Federālā drošības dienesta (FDD) darbinieki. Čaika pavēstīja, ka Poļitkovskas slepkavību esot gatavojušas divas grupas – viena veikusi žurnālistes izsekošanu, bet otra nodrošinājusi pirmās grupas “piesegšanu”.
Noziedzīgo grupējumu saskaņā ar prokuratūras apgalvoto esot vadījusi kāda čečenu izcelsmes persona.
“Persona, kas deva rīkojumu nogalināt [Poļitkovsku], atrodas ārzemēs,” preses konferences laikā paziņoja Čaika. “Mūsu izmeklēšana lika mums secināt, ka tikai ārvalstīs dzīvojošs cilvēks varēja būt ieinteresēts Poļitkovskas noslepkavošanā.”
“Šajā noziegumā var būt ieinteresēti spēki, kas ieinteresēti [Krievijas] valsts destabilizācijā, tās konstitucionālās iekārtas mainīšanā, krīzes izraisīšanā, atgriežoties pie vecās sistēmas, kurā valdīja nauda un oligarhi, nacionālo līderu diskreditēšanā un ārējā spiediena izprovocēšanā,” apgalvoja Čaika.
Slepkavību izpildītājus vadījis kāds čečens, bet paši noziegumi pastrādāti, lai palielinātu ārvalstu spiedienu uz mūsu valsts vadību, norādīja ģenerālprokurors.
Tomēr slepkavības pasūtītāja vārdu ģenerālprokurors nenosauca, vien piebilda, ka viņš bijis labi pazīstams ar Poļitkovsku.
Tajā pašā laikā FDD iekšējās drošības pārvaldes priekšnieks Aleksandrs Kuprjžkins nosauca viena aizturētā vārdu. Tas ir FDD Maskavas un Maskavas pārvaldes darbinieks apakšpulkvedis Pāvels Rjaguzovs, kas arestēts 21.augustā un pašlaik atrodas apcietinājumā.
Avīzes “Novaja Gazeta” žurnāliste Poļitkovska, kas daudz rakstīja par cilvēktiesību pārkāpumiem Čečenijā un nevairījās kritizēt Krievijas prezidentu Putinu, tika nogalināta 7.oktobrī viņas mājas kāpņu telpā. Uzskata, ka noziegums, visticamāk, saistīts ar žurnālistes profesionālo darbību.
Pēdējo 14 gadu laikā žurnālistu slepkavības Krievijā ir ļoti slikti izmeklētas, tāpēc grūti noticēt, ka šoreiz izmeklēšanai būs rezultāti, skeptiski norāda organizācijas “Žurnālistika ārkārtas situācijās” vadītājs Oļegs Panfilovs.
“Man ir aizdomas – tas ir saistīts ar to, ka tuvojas [Poļitkovskas] nāves pirmā gadadiena. Cilvēki jautās – kur ir slepkavas, un šādi viņi [izmeklētāji] var pavēstīt, ka lieta ir slēgta un aizdomās turamie arestēti,” paskaidroja Panfilovs.
Ceturtdien Poļitkovskai būtu palikuši 49 gadi.
Viņas raksti par armijas un drošības spēku operācijām Ziemeļkaukāzā izpelnījās varasiestāžu nepatiku.
Kāda Čečenijas apmeklējuma laikā viņa trīs dienas tika turēta ieslodzījumā, turklāt arī vairākkārtīgi saņēma izrēķināšanās draudus.
Poļitkovska 2004.gadā Belanas ķīlnieku krīzes laikā nevarēja apmeklēt šo pilsētu, jo, lidojot no Maskavas, viņu saindēja un brauciens viņai beidzās slimnīcā.
Poļitkovska uzskatīja, ka Putins ir vainojams par viņas dokumentētajiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
“Manī viņš izraisa nepatiku to nevainīgo cilvēku masu slepkavību dēļ, kas tika pastrādātas viņa pirmā prezidentūras termiņa laikā,” par Krievijas prezidentu grāmatā “Putina Krievija” rakstīja Poļitkovska.
Tā kā Poļitkovskas uzskatus neatspoguļoja Krievijas televīzija, viņai nebija liela ietekme uz sabiedrisko domu Krievijā un viņas publikācijas nemazināja Putina milzu popularitāti.
Putins Poļitkovskas slepkavību nodēvēja par “atbaidošu noziegumu”, bet arī piebilda, ka viņai bijusi “minimāla ietekme uz Krievijas politisko dzīvi”.
Savulaik Putins apgalvoja, ka tiks darīts viss iespējamais, lai Poļitkovskas slepkavas atrastu un sodītu.
Žurnālistes slepkavība izraisīja plašu starptautiskās sabiedrības nosodījumu, kā arī bažas par to, ka Kremlis nespēj nosargāt vārda brīvību.
