Tā nu ir sanācis, ka atkal nākas atzīt, ka mūsu daudzās (n-tās) valdības un to vadītā Ārlietu ministrija ir kārtējo reizi notērējuši savu darbības laiku krievu – latviešu jautājumu risināšanai tukšgaitā vai precīzāk – nerisināšanā… Tas – labākajā gadījumā. Sliktākajā – kas konkrēti ir tie ieinteresētie naida kurinātāji starp krieviem un latviešiem?
Būsim godīgi un atzīsim, ka ne “jurkānieši”, ne arī citas kreisās partijas tās noteikti nebija un arī nevarēja būt tādēļ, ka pie valsts pārvaldes netika pielaisti, viņu darbības lauciņš Saeimā bija vienīgi opozīcija gluži tāpat kā tagad latviešu bubulim “Saskaņas centram”.
Ja iepriekšējo valdību ārlietu ministri un arī valsts prezidenti šajā jautājumā būtu godprātīgi strādājuši, mēs visi tagad būtu informēti, ka latviešu tautas labāko daļu uz Sibīriju pēc varas iniciatīvas nenosūtīja krievi, jo krievi bija tikai “tērauda rokas” Staļina rīkojumu izpildītāji. Un tie arī nebija krievi, kas pēc savas iniciatīvas tieši tāpat uz Sibīriju aizsūtīja savas tautas labāko daļu. Šos briesmu darbus pēc savas iniciatīvas pastrādāja izsūtījumā Sibīrijā piecus gadus aizvadījušais nākamais diktators J.V.Staļins pēc tam, kad bija nokļuvis pie valsts varas – viņš bija atklājis, ka tā ir ideāla izolācijas vieta gan īstiem, gan iedomātiem opozicionāriem.
Ja mūsu valdības strādātu atbildīgi, nebūtu pieļauti vai būtu novērsti tādi kuriozi likumdošanā kā, piemēram: divām māsām krievietēm pret viņu gribu ir dažādas pilsonības – vienai Latvijas, otrai – Krievijas; kādā Rīgas centrā dzīvojošā četru cilvēku ģimenē sievai krievietei ir Latvijas pilsonība, bet vīram latvietim – Krievijas! Abos gadījumos minētie absurdi mūsu likumdošanā nav saistīti ar attiecīgu eksāmenu nokārtošanu vai nenokārtošanu, bet gan – ar dzimšanas faktu! Tā teikt, pirms ierodies uz šīs planētas, rūpīgi apsver, kur un kad piedzimt, citādi no krieva pārtapsi par latvieti, bet no latvieša – par krievu! Kam tas ir izdevīgi? Tur ir šīs tautību jezgas sakne. Tieši kuri ir ieinteresēti kultivēt naidu starp krieviem un latviešiem? Šos jautājumus apsverot, noteikti nepiemirsīsim, ka visus šos vairāk nekā 20 gadus pie valsts varas bija latvieši un tikai latvieši! Un ne tie kreisi noskaņotie!
Pārejot pie valodu jautājuma… Arī es labi atceros tos laikus, kad, nezinot krievu valodu, nevarēja veikalos iepirkties (ja nelaimējās, ka pārdevēja arī ir latviete), ne arī strādāt, piemēram, grāmatvedībā. Absurdi un ačgārni! Un tomēr – tieši kāda iemesla dēļ mēs uztraucamies par otru valsts valodu? Ir valstis, kur tā ir. Vai šādā veidā klusi cenšamies izskaust no Latvijas krievus vispār vai tikai tos krievus, kuri neciena tās valsts pamatiedzīvotājus, kurā dzīvo? Vēsturē ir šādi bīstami precedenti. Vai varbūt satraucamies tādēļ, ka pašiem mums tad nāktos apgūt krievu valodu? Ja vien mēs nevelkam paralēles ar Ā.Hitlera noorganizētajiem četriem referendumiem, kuru rezultātā viņš esot ieguvis varu, kā gan gluži nav. Ja viduvējam gleznotājam Ādolfam Hitleram nebūtu izdevies ar stundām garām runām vairāk nogurdināt nekā pārliecināt ietekmīgu tālaika Vācijas zinātnieku, ka tieši viņš būs tas īstais un labākais Vācijas kanclers, tā iegūstot kāroto augsto posteni, ar referendumiem vien gluži nepietiktu. Diemžēl šim fiziķim līdzīgi kā citiem Vācijas labākajiem zinātniekiem, ieskaitot Albertu Einšteinu un Ediju Toleru (pasaulē pirmās ūdeņraža bumbas radītāju jau emigrācijā ASV 1952.g.), tūlīt pēc Ā.Hitlera stāšanās amatā steidzīgi nācās Vāciju pamest savas ebreju tautības dēļ. Minēto iemeslu dēļ apsvērsim, kādēļ krievu kā otras valsts valodas dēļ jānotiek diskriminācijai pret citām Latvijā dzīvojošajām tautībām. Lai izslēgtu šo diskrimināciju, mēs nevaram (un nevajag!) mācīties visas tās valodas, kuras ir dzimtās Latvijas teritorijā dzīvojošajiem. Nevienam nav spiestā kārtā jākļūst par poliglotu, jo pasaules praksē un arī mūsu valstī eksistē valsts valoda, kas ir tās teritorijā dzīvojošo pamatiedzīvotāju valoda. Tie krievi un citu tautību cilvēki, kuri ir vēlējušies, ne tikai ir apguvuši valsts valodu, bet daudzi no viņiem perfekti runā latviski.
Nenaidosim tautas un paši nepadosimies naidam! Vienkārši – izvēlēsimies racionālāko variantu, un tāds jau darbojas Latvijā, tādēļ nekas šajā ziņā nav jāmaina – valsts valoda ir un paliek latviešu valoda. Protams, aizstāvēsim savas pamattiesības, bet tikai bez naida un bailēm no “savas ēnas” – aizgājušajā vilcienā nevienam vairs neiekāpt.
Sakarā ar krievu zinātnieku akadēmiķu G.Šipova un A.Akimova atklājumiem pirms apmēram 30 gadiem krieviem vienīgajiem pasaulē ir tehnoloģija, ar kuru viņi varētu iekarot (un pie reizes, izraisot atbildes reakciju, pilnīgi iznīcināt) visu zemeslodi, tomēr uzvar saprāta balss un viņi to nedara. Starp citu, šī jaunatklātā enerģija spēj apvērst visu tautsaimiecību ar kājām gaisā (pozitīvā nozīmē)! Tā ir neiztērējama enerģija, savā ziņā līdzīga meklētajam “mūžīgajam dzinējam”. No praktiskās puses prātīgs cilvēks apsvērtu – naidoties vai draudzēties ar šādu tehnoloģiju īpašnieci – Krieviju.
Tie, kuri nav lojāli mūsu valstij, būs spiesti paciest neērtības valsts valodas nezināšanas dēļ vai arī šo valsti atstāt, meklējot ērtības citur. Tas ir normāls process pasaules praksē. Un izrādīsim cieņu mums lojāliem citu tautu pilsoņiem – viņi nevar atbildēt par vēstures notikumiem laikā, kad vēl nebija dzimuši. Vērtēsim viņus pēc viņiem pašiem un nevis pēc viņu senču nodarījumiem, citādi mēs šo “kariņu” nekad nebeigsim. Un neprovocēsim citus pret sevi ar savām bailēm, ticiet – tas var kaitināt! Un tādēļ – nevajag! Dzīvosim mierā un savstarpējā saticībā, kā jau esam iemācījušies dzīvot!
