Galvenais novadu veidošanas mērķis bija panākt visu pašvaldību attīstību. Šobrīd, šķiet, būtu labi, ja spētu novērst situācijas pašvaldībās pasliktināšanos. Kā būtu jārīkojas, lai nepieļautu situācijas pasliktināšanos un varbūt pat to uzlabotu?
Ir pilnīgi skaidrs, ka attīstīties spēj tikai apdzīvotas teritorijas. Kādas varētu būt prognozes par Gulbenes novada apdzīvotību? Jāņem vērā, ka urbanizācija kā process vērojams visā pasaulē, arī mūsu novads nebūs izņēmums. Mainās paaudzes, viensētas pakāpeniski kļūst tukšākas. Pēc vairākiem gadiem tajās dzīvos galvenokārt aktīvo zemnieku ģimenes, citas pilsētnieki izmantos kā brīvdienu mājas. Bez viensētām mūsu novada teritorijā ir samērā daudz ciemu, kas izveidojušies kādreizējo kolhozu centros. Šajos ciemos ir dzīvojamais fonds ar vairāk vai mazāk sakārtotu infrastruktūru – ūdensvadi, kanalizācija, dažos centrālapkure, ielu apgaismojums. Ciemi ir jāsaglabā, tie nedrīkst kļūt mazāk apdzīvoti.
Kā ieinteresēt cilvēkus dzīvot laukos, vismaz lauku ciemos? Dažas vispārzināmas nepieciešamības, lai Latvijas lauki nekļūtu neapdzīvoti.
Pirmkārt – ciemā jābūt vismaz sākumskolai un labi noorganizētam transportam, lai skolnieki ērti un droši nokļūtu līdz vidusskolai.
Otrkārt – ciemos jābūt sasniedzamiem medicīnas pakalpojumiem un darba vietām.
Treškārt – ciemiem jābūt savienotiem ar novada centru ar asfaltētu ceļu, jānodrošina sabiedriskais transports.
Ceturtais, varbūt svarīgākais, punkts – dzīvošanai lauku ciemos jābūt lētākai nekā pilsētās.
Šos nosacījumus izpildīt vienkārši. Daudzos ciemos viss minētais jau ir. Kur nav, tur jāpanāk.
Nedrīkst īstermiņa izdevīguma dēļ pilnīgi likvidēt mazās lauku skolas. Jāatstāj vismaz sākumskolas klases, papildus varbūt jāizveido bērnudārza grupiņas, jo izmaksas samazināsies, izmantojot vienu virtuvi, koplietošanas telpas, tehniskos darbiniekus.
Ciemos, kuros nav ģimenes ārstu prakses vietas, jāsaglabā vai pat jāatver no jauna feldšerpunkti. Nepietiekamas noslodzes gadījumā feldšeris var apkalpot arī divus feldšerpunktus vai papildus veikt sociālā darbinieka pienākumus. Šis darbinieks noteikti jānodrošina ar transportu, lai varētu apmeklēt slimniekus mājās, arī nogādātu slimniekus ārstniecības iestādēs gadījumos, kad tiem nav iespējams izmantot personisko vai sabiedrisko transportu. Šim nolūkam nav nepieciešamas dārgas automašīnas, pašreiz ir izdevīgi iegādāties mazlietotas.
Gulbenes novadam pieder uzņēmums, kurš nodarbojas ar pasažieru pārvadāšanu. Tā maršruti un laiki pilnībā jāpielāgo skolnieku braukšanas laikiem un virzieniem. Nepieciešamības gadījumā var pārkārtot skolu mācību stundu uzsākšanas laikus. Pagastiem nebūtu jānodarbojas ar skolnieku pārvadāšanu, konkurējot ar savu uzņēmumu, vien ar mazākiem autobusiem jāpieved bērni pa pagasta ceļiem no vietām, kur nekursē maršruta autobuss.
Neviens uzņēmējs neveidos uzņēmumu vietā, uz kuru ved zemes ceļš kaut vai tā apsvēruma pēc, ka šo ceļu pavasaros slēdz kravas transportam. Maz būs cilvēku, kuri gribēs dzīvot vietā, no kuras līdz pilsētai nav aizbraucams ar dubļiem nenošķiestu automašīnu.
Pastāv uzskats, ka noasfaltēt ceļus ir ļoti dārgi, tuvākajā nākotnē neiespējami. Tā tomēr nav. pagājušajā gadā tika noasfaltēts kilometru garš ceļa posms Daukstu pagasta Krapā, kuram atjaunoti grāvji, iebūvētas divas caurtekas, uzbērtas šķembas, uzklāts asfalta segums trīs metru platumā, nostiprinātas nomales un uzstādītas ceļa zīmes. Tas tika paveikts Smiltenes ceļu būvētājiem un Gulbenes autoceļu uzturētājiem raksturīgajā kvalitātē. Darbi kopā izmaksāja tikai sešdesmit tūkstošus latu.
Pagājušajā gadā Satiksmes ministrijai tika iesniegta ideja par šaurā melnā seguma izbūvi uz ceļiem, kuri ved uz Daukstēm un Kalnienu. Saņēmām Satiksmes drošības direkcijas atbildi par to, ka šādi ceļi neatbilst mūsu valsts normatīvajiem aktiem. Taču katrs, kurš ceļojis, zina, cik šādu ceļu ir citur Eiropā, arī Eiropas Savienības valstīs. Tātad aizliedzošie normatīvie akti ir radīti Latvijā, kur būtu arī atceļami, lai ar šādiem šauriem asfaltētiem ceļiem savienotu visus novada ciemus ar Gulbeni, kas kopā ir ne vairāk kā četrdesmit kilometri. Rēķinot uz vienu kilometru simts tūkstošus (nevis sešdesmit, kā izmaksāja Krapas ceļš), vajadzīgi tikai četri miljoni.
Mūsu rajonā pašreiz tiek realizēts projekts par ievērojami lielāku summu. Kuram projektam lielāka efektivitāte – tas varētu būt diskusiju temats. Katram savi uzskati.Varbūt tieši krīzes apstākļos vieglāk pārvarēt vai sagraut kādus birokrātiskus šķēršļus.
Gulbenē parādās pirmās siltinātās daudzdzīvokļu mājas. Tas maksimāli jāturpina pilsētā un jāuzsāk lauku ciemos. Nedrīkst pagastos pieļaut apkures nodošanu privātiem uzņēmumiem, kuriem neinteresē iedzīvotāju liktenis. Tāpat ar ūdens un notekūdeņu attīrīšanas lielajiem projektiem. Par to visu būs jāmaksā iedzīvotājiem.
Nedrīkst iedzīvotāju dzīvi padarīt nesamērīgi dārgu, lai mūsu iedzīvotāji nebrauktu projām ne tikai no laukiem, bet arī no Gulbenes. Apkurei jāizmanto tikai koksne, jo meži ir pilni kritušiem un nokaltušiem kokiem. Pa visu valsti tie ir miljoni kubikmetru, ko pārvērst malkā un šķeldā. Ja izdotos pārvarēt barjeras starp atsevišķām valsts institūcijām, būtu cilvēkiem darbs un lētāks siltums.
Gulbenes pilsētā ir trešā daļa no visiem topošā novada iedzīvotājiem. Divas trešdaļas dzīvo laukos. Pilsēta būs novada vizītkarte, arī vieta, kur koncentrētas darbavietas, kas apkalpo lauku iedzīvotājus daudzās nozarēs – izglītībā, medicīnā, tirdzniecībā, valsts pārvaldes iestādēs, autoservisos, benzīntankos, aptiekās un citur. Jo mazāk laukos iedzīvotāju, jo mazāk nepieciešami visi šie pakalpojumi, tātad arī darbavietas. Jaunās domes deputātiem, kuru pārsvars reāli varētu būt no pilsētas, būtu jāpatur prātā, ka pilsēta nevar pastāvēt bez laukiem un otrādi.
