Katru gadu,
sākoties aukstam laikam, pieaug to ugunsgrēku skaits, kuru
iespējamais iemesls ir saistīts ar apkures lietošanu –
netīrītiem dūmvadiem, bojātu un nepareizu apkures ierīču
lietošanu. Tādēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
(VUGD), sākoties apkures sezonai, aicina iedzīvotājus iztīrīt
dūmvadus, pārbaudīt apkures ierīces un uzstādīt dūmu
detektorus!
Katrs 10
ugunsgrēks izceļas bojātas apkures sistēmas vai tās nepareizas
ekspluatācijas dēļ
Kā liecina
VUGD apkopotā informācija, 2016.gadā tika reģistrēti 921
ugunsgrēki, bet šogad reģistrēti jau 776 ugunsgrēki, kuru
iespējamais iemesls bija neiztīrīti dūmvadi, nepareizi izbūvētas
vai bojātas apkures sistēmas, kā arī to ekspluatācijas noteikumu
pārkāpumi.
Apmēram puse no šiem ugunsgrēkiem izceļas nepareizas
apkures ierīču lietošanas dēļ. Ar apkures lietošanu saistītos
ugunsgrēkos pērn gāja bojā 20 cilvēki, bet cieta 40 cilvēki.
Savukārt šogad ar apkures problēmām saistītos ugunsgrēkos
gājuši bojā jau 8 cilvēki, bet cietuši – 52. Ugunsgrēkus,
kuros cieš vai iet bojā cilvēki un tiek bojāts īpašums, var
novērst, regulāri veicot dūmvadu tīrīšanu un apsekojot apkures
ierīču tehnisko stāvokli.
Pirms
katras apkures sezonas jāveic dūmvada tīrīšana
Ugunsdzēsēji
glābēji 2017.gadā jau 520 reizes devās uz ugunsgrēkiem, kuros
dūmvados dega sodrēji. Katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā
500 šādu ugunsgrēku. Netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams!
Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās
virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus
nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces
darbības efektivitāti, bet sliktākajā – var izraisīt intensīvu
šo produktu degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa
iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru
tajā aptuveni līdz pat 1000 C°. Tas var radīt plaisas visa mūrētā
dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādejādi
paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām
sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai
dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos.
VUGD
atgādina, ka pirms apkures sezonas sākuma ir jātīra sodrēji no
dūmeņiem un krāšņu un pavardu dūmkanāliem, ko vislabāk
izdarīs atbilstoši apmācīts vai sertificēts skursteņslauķis,
taču, ja privātmāju saimnieki zina, kā veikt skursteņu tīrīšanu,
viņi to var veikt arī paši. Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un
pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz
1.novembrim). Savukārt ilgdedzes cietā kurināmā ierīces un
iekārtas dūmvadus jātīra vēl vismaz vienu reizi apkures sezonas
laikā (no 1.novembra līdz nākamā gada 1.martam). Līdzās tam
reizi piecos gados jāveic arī visas apkures sistēmas tehniskā
stāvokļa novērtējums, ko var veikt sertificēts speciālists.
Apkures
iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tā
tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā
reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce
atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas
dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude.
Netīrītas
ventilācijas sistēmas veicina liesmu ātrāku izplatīšanos
Ekspluatējot
mehāniskās ventilācijas sistēmas, uz gaisa vadu iekšējām
sienām notiek putekļu un tauku daļiņu nosēšanās. Šo putekļu
un tauku aplikumi gaisa vadu iekšpusē traucē sistēmas darbībai,
neļaujot caurplūst nepieciešamajam gaisa daudzumam. Aizsērējušie
gaisa vadi kondicionēšanas un ventilācijas sistēmās rada
aizdegšanās iespēju. Putekļu un tauku slānim aizdegoties, kopā
ar gaisa plūsmu uguns liesmas var ātri izplatīties. Lai to
novērstu, ventilācijas
sistēmas, kas nosūc degtspējīgās gāzes, tvaikus vai putekļus,
aprīko ar aizsargierīcēm un ekspluatācijas laikā jāpārbauda un
jāattīra ne retāk kā reizi piecos gados, bet, ja
objektā ir gāzes aparāts, – ne retāk kā reizi trijos gados.
Pēc
remontdarbiem jāveic rūpīga apkures sistēmas pārbaude
Ja pirms
apkures sezonas mājoklī veikti remonta darbi, pārliecinieties, vai
telpās un bēniņos attālums no dūmeņa ārējās virsmas līdz
jebkuram degtspējīgam materiālam, kas izmantots sienas, griestu
vai jumta konstrukcijās vai dekoratīvos nolūkos, nav mazāks par
10 cm, savukārt attālums no dūmvada nav mazāks par 30 cm, bet no
dūmeņa tīrīšanas lūkas – nav mazāks par 20 cm.
Malkas
plītij nepieciešama regulāra atjaunošana
Ja jums ir
malkas plīts, tad jāatceras, ka tā laika gaitā nolietojas – var
izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties
spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu
ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama
atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, nomainot
izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.
Dūmu
detektors – dzīvības glābējs!
Lai
samazinātu iespēju ciest vai iet bojā ugunsgrēkā, VUGD aicina
ierīkot dūmu detektorus, kā arī tvana gāzes un dabasgāzes
noplūdes detektorus, kas mājokļa iemītniekus ar skaļu signālu
brīdinās par draudošajām briesmām. Īpaši svarīgi tas ir
tādēļ, ka visbiežāk ugunsgrēki izceļas tieši nakts laikā,
kad mājas iemītnieki guļ.
No
2017.gada 1.septembra objektā, kurā ir gāzes aparāts, kura jauda
ir lielāka par 50kW, vai tas atrodas pagrabā vai cokolstāvā,
jāuzstāda par gāzes noplūdi signalizējošs detektors. Savukārt
no
2020.gada 1.janvāra visas dzīvojamās ēkas un dzīvokļi ir
jāaprīko ar ugunsgrēka autonomiem detektoriem.
VUGD
aicina neatlikt rūpes par savu drošību uz nākamo apkures sezonu
un iztīrīt skursteni, kā arī paaicināt sertificētu speciālistu
pārbaudīt apkures ierīču un iekārtu tehnisko stāvokli.
