Cik saprotu, ir nobriedis jautājums par paaudžu maiņu valsts galotnē, proti, Saeimā.
Četri gadi ir jau tā gaužām īss laiks, lai kaut ko nozīmīgu realizētu dzīvē, bet neviena valdība šo īso laiku nav nostrādājusi, kā saka, no zvana līdz zvanam. Galotnē notiek mūžīga kašķēšanās, rīvēšanas, tā sakot, noēšana.
Otrs aspekts ir tas, ka valdības ne par ko nav atbildīgas. Ja valdība krita, līdzi arī tās labie darbi un nedarbi. Pēc brīža viss it kā tiek aizmirsts. Un vēl pēc laika atkal tie paši bāleliņi grupējas un gāž esošo valdību, apgalvojot, ka viņi būs tie īstie, kas paveiks brīnumus valsts labā.
Jautājums, kāpēc tad jūs agrāk, būdami pie varas, šos brīnumus nepaveicāt? Kāpēc likvidējāt vairākas ražotnes, slēdzāt cukura ražotni? Jums neviens to neuzspieda, bet tas notika pēc pašu neatlaidīgās rīcības. Tika meklēti dažādi iegansti, lai to paveiktu.
Lauku cilvēks, kuram pieder pāris desmitu hektāru zemes, tur trīs līdz desmit govis, nedrīkst eksistēt, bet cilvēki, kas strādāja un viņiem bija darbs, tagad ir bezdarbnieki. Vai jūs, kungi no Tautas partijas un citi domubiedri, nogāžot Dombrovska valdību, kad līdz vēlēšanām palikuši daži mēneši, labosiet stāvokli valstī un izdarīsiet brīnumainus grozījumus budžetā? Ne vienu, ne otru neizdarīsiet! Tā ir klaja gaisa jaukšana.
Vai jūs, būdami pie varas, nebijāt tie, kas izveidoja milzīgo ierēdņu armiju, kuru Dombrovska valdībai nācās samazināt? Vai TP līdera vārdi nav nekorekti, proti, “Jaunais laiks” kļūs vecais laiks ar zemtekstu: tad atkal valdīsim mēs? Līdzīgi tam, kas notika Rīgas domē pēc Kristovska un citu domes deputātu rosības atstādināt no amata Ušakovu. Jautājums, ko jūs paveiktu citādi? Vai jau iepriekšējos sasaukumos nebijāt pie teikšanas?
Tā ir politiska rīvēšanās, un, kamēr valstī nebūs divu partiju jeb prezidentūras varas, šī rīvēšanās nebeigsies. Cik saprotu, jūs negribat grozīt vēlēšanu sistēmu, jo tad visi labumi, ko gūstat, izkūpētu vējā līdz ar varas iegūšanu.
Ko līdz novadu domei aicināt cilvēkus veidot un attīstīt mājražošanu? Tas viss it kā būtu labi, ir tikai viens “bet”: kur un kam lai realizē produkciju, jo jau esošie mājražotāji nezina, kā rīkoties? Mums taču ir bezgalīgi uzpūsts veikalu tīkls, kuru lielākā daļa nepieder Latvijai. Ir jau labi, ka ir liela pārtikas un citu preču izvēle, bet šim kokam ir divi gali. Tā viens gals sit pa vietējiem ražotājiem.
Ko praktiski dos un atrisinās novadā un valstī, ja dāņu firma atklās cūku fermu ar 2000 cūku Litenes pagastā? Vienu vai divas darbavietas vietējiem. Vai ar to atrisināsies Litenē bezdarbnieku jautājums? Vietējiem būs un paliks vienīgi cūku kūts smaka. Toties vietējie, kuri izaudzē ruksi, lai to pārdotu, saskarsies ar vēl lielākām grūtībām, to pārdot. Ja to varēsi, uzpircējam atdosi par nieka grašiem. Šis variants nopelnīt cilvēkam atkrīt. Kas vainīgs un kāpēc tā notiek un notika? Mēs paši atvērām savu tirgu citu valstu apsviedīgajiem, pieļauju, ka tas notika ar apzinātu rīcību, kuri tajā laikā vadīja valsti, ar vieglu roku to iztirgoja.
