Kādu laiku pavadot mājās, man bija iespējams cītīgāk pavērot, ko skatītājiem piedāvā televīzijas programmas. Pārsteidza, cik daudz tajās negatīvā.
Iedomājieties, kā jūtas cilvēks, kurš noskatās kārtējo ziņu pārraidi, kurā stāsta par laupīšanām, cilvēku atlaišanu no darba, cenu celšanos, nespēju atmaksāt kredītus, vardarbību, autoavārijām un citām negācijām.
Ziņām seko raidījums “Degpunktā”, kur vairākkārt atkārto, ka viss tiek rādīts ar mērķi, lai ļaunums vairāk neatkārtotos, bet katru reizi tas atkārtojas. Pēc “Degpunkta” – divas kriminālfilmas, kur vismaz vienu cilvēku ir nogalinājuši pieci nelieši, kurus savukārt meklē visu varoša izmeklētāju grupa. Asiņainas ainas seko cita citai, asiņu peļķēs guloši sašauti cilvēku ķermeņi, sitienu sērijas. Ja emociju kauss ar to nav pilns, krietni pēc pusnakts vēl ir iespējams noskatīties pāris filmas ar nervus stindzinošiem šausmu elementiem. Pēc tā visa par mierīgu aizmigšanu, iztiekot bez murgainiem sapņiem, nav ko domāt.
Brīnos, kā arī cītīgie dažādu seriālu fani neapjūk, kurā no daudzo filmu seriāliem Hosē mīl, bet kurā nīst Estellu. Protams, neviens ar varu nav “piekalts” televizoram, ir iespējams izvēlēties, kādu pārraidi, filmu vai koncertu skatīties. Ir interesanti tematiskie raidījumi, stāsti par ceļojumiem, dzīvnieku pasauli, intervijas ar sabiedrībā populāriem un interesantiem cilvēkiem, labas, godalgotas filmas. Tomēr uzskatu, ka televīzijas piedāvāto negāciju ir par daudz, tāpēc priecājos par pirmssvētku laiku, kad šo negāciju arī televīzijas pārraidēs ir nedaudz mazāk.
