Kā cilvēkos veicināt patriotisma jūtas?
Patriotismu nevar radīt mākslīgi
Dita Grigore, Gulbenes 2.vidusskolas skolotāja
Tā kā esmu arī klases audzinātāja, tad uzskatu, ka, lai es varētu virzīt jauniešus būt savas valsts patriotiem, tad man pašai ir jādemonstrē pārliecība un ar savu personīgo paraugu jārāda šis patriotisms. Es ļoti ceru, ka patriotisma jūtas ir arī katrā ģimenē, jo patriotismu nevar radīt mākslīgi. Šīs jūtas var veidot pakāpeniski. Ar to vien, ka Lāčplēša dienā iesim tikai gājienā, vai darīsim vēl kaut ko citu, patriotisms vēl neveidosies. Tas pamazām veidosies tad, ja kaut ko labu paveiksim, piemēram, savas pilsētas labā. Tad arī gājiena radītās izjūtas būs sirdij tuvākas un tā apmeklējums būs pievilcīgs. Strādājot skolā, esmu arī dažādu projektu rakstītāja un vadītāja, tad tie visi vairāk vai mazāk tiek virzīti uz pilsonisko audzināšanu. Arī mana dvēsele ir ielikta šajos projektos. Uzskatu, ka ar savu personīgo paraugu un daudziem citiem pasākumiem var veicināt patriotismu. Ar vienu gājienu 11.novembra vakarā tas vēl nenotiks. Ir jābūt visāda veida pārliecībai.
Ir jāmācās vēsture
Sandra Āre, Druvienas “Silmaču” muzeja vadītāja
Ar šiem svētkiem saistītās patriotisma jūtas vairāk izjutu tad, kad mani dēli vēl mācījās Druvienas skolā. Mums arī ģimenē vīramātes tēvs ir karojis un apbalvots ar Lāčplēša ordeni. Uzskatu, lai runātu par patriotisma jūtām pret savu valsti, ir jāmācās Latvijas vēsture. Skolotājiem skolēni ir jāved uz vēsturiskajām vietām un jāstāsta par tām. Bet, tas jādara ne tikai skolotājiem, arī vecākiem. Uzskatu, ja mēs katrs, arī jaunieši, zināsim savas Latvijas vēsturi, tad šis patriotisms nezudīs. Tas ir pats galvenais. 11.novembra vakarā mājas logā svecīti neiededzu un svinības nerīkoju, bet šajā dienā televīzijā sekoju gājiena norisei Rīgā. Pārlapoju arī grāmatu par latviešu strēlniekiem. Es it kā šajās dienās vairāk piedomāju par Latviju, un pie mājas, kaut arī dzīvojam laukos, šajos svētkos vienmēr mastā tiek pacelts Latvijas valsts karogs. Manuprāt, skolās šodien tieši Latvijas vēsturei vajadzētu pievērst lielāku uzmanību, jo bija dažādi laiki un dažādi tika skaidrota valsts vēsture. Tagad arī skolotāji ir gados jauni cilvēki, tāpēc arī viņi paši ar interesi mācās un apgūst neizpētītos vēstures faktus.
Tautu vieno spēks un izturība
Normunds Mazūrs, uzņēmējs no Gulbenes
Lai runātu par patriotismu, nevar nemitīgi skatīties tikai uz slikto un klausīties tikai sliktu. Nemitīgi ir jāņem sevi par piemēru un jāmēģina no tā atbrīvoties. Jāmēģina pašiem virzīties uz priekšu, šo virzību veicinot ar pozitīvu rīcību, pretējā gadījumā nebūs nekādu rezultātu. Nezinu, kā īsti ir šobrīd, bet man šķiet, ka skolās pietiekami daudz tiek runāts par patriotismu. Protams, neesmu eksperts, kā kurā skolā tas notiek. Mana pārliecība ir, ka tāda, kāda ir ģimene, tādi ir arī bērni. Visu pirmais pamats ir ģimene. Kā vecvecāki un vecāki audzina savus bērnus, tā arī viss notiek. Ir bērni, kuri šobrīd zina tikai, kā saņemt dāvanas, bet absolūti nezina šo svētku nozīmi un norisi. Lāčplēša dienas svinīgajā pasākumā pie Gulbenes Brīvības pieminekļa teicu uzrunu gulbeniešiem. Arī mani bērni nolika svecīti pie pieminekļa. Ir trīs vērtības, kuras uzsvēru. Tā ir ticība Dievam, ticība katram pašam sev, apziņa, ka spēks un izturība vieno tautu.
