Kāda lasītāja, kas pagājušajā nedēļā piezvanīja uz redakciju un izteica pateicību par Maldas sleju “Kautrējamies par labiem vārdiem”, teica, ka tā vajadzētu katru nedēļu uzmundrināt lasītājus.
Skarbā Latvijas ikdiena spiež cilvēkus pie zemes, radot spriedzi sabiedrībā, cilvēku attiecībās, un tieši tādēļ alkstam pēc kāda labāka vārda. Tik rūgta patiesība ir teicienā, ka šodien vairāk mīlam dzīvniekus nekā cilvēkus. Taču pagājusī nedēļa man šķiet, ka kopumā bija gaiša, kaut vai ar to, ka gaisā beidzot ir jūtams pavasaris, un tad, vismaz man tā liekas, visas rūpes un raizes pašas no sevis sarūk. Kaut gan, kā teica vēl viena mūsu lasītāja, pavasaris sākas, kad beidzas apkures rēķini. Ja tie vispār kādreiz beidzas, viņa šķībi pasmaidīja. Bet pasmaidīt par sevi vajag! Ka tā ir laba terapija, kas turklāt neko daudz nemaksā, varēja pārliecināties visi, kas 8.martā kopīgi ar Gulbenes Tautas teātra aktieriem pasēdēja uz “Soliņa Nr. 2”. Pēc izrādes bija tik daudz smaidu cilvēku sejās! Smaidu izraisoša pagājušajā nedēļā bija arī “izrāde” uz Latvijas politiskās skatuves, kur varēja ieraudzīt “vecās zvaigznes” augšāmcelšanos. Diezin vai ir kāds, kas spēj noticēt bijušā politiķa Einara Repšes jaunajiem, cēlajiem mērķiem, bet skaidrs, ka biedrības “Latvijas attīstībai” dibinātājiem ir tālejoši mērķi uz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Tas varbūt nebūtu nekas slikts, tomēr izspēlēt tik vecu kārti?! Laikam tomēr vēlētāji joprojām tiek uzskatīti par pilnīgiem muļķiem!
