Skolēnu
plašās zināšanas par interneta un mobilo lietotņu izmantošanu
ikdienā ir diezgan liels mīts. Dažbrīd jauniešiem zināšanas
par interneta iespējām beidzas ar dažu populārāko sociālo tīklu
lietošanu, taču, tiklīdz informācija jāmeklē mācību
vajadzībām, rodas problēmas.
Runājot
par pusaudžu pārlieku lielo aizraušanos ar internetu un mobilo
ierīču lietošanu, mēs nereti pārspīlējam, sakot, ka “viņi
jau zina visu” un māk ar interneta resursiem rīkoties daudz labāk
nekā viņu vecāki vai skolotāji. Iesaistot mācību procesā
digitālos rīkus, nākas secināt, ka daļai skolēnu zināšanas
par internetu un mobilajām ierīcēm beidzas ar dažu populārāko
sociālo tīklu lietošanu.
Tai
pašā laikā, aicinot skolēnus mācību stundās, piemēram, atrast
internetā kādu informācijas resursu, kas saistīts ar apgūstamo
vielu, redzu apjukumu un neizpratni, nespēju izvēlēties vajadzīgos
atslēgas vārdus un formulēt to, ko tad vēlas atrast. Tad ir
jāmāca un jāskaidro, ka, mainot atslēgas vārdus un frāzes, var
atrast vairāk, labāk un ātrāk.
Interneta
un mobilo ierīču lietošanai jābūt jēgpilnai
Es
neesmu pret mobilajām ierīcēm skolā. Ar saviem skolēniem esam
vienojušies, ka stundu laikā, ja tas nepieciešamas mācību
procesā, telefonu un internetu drīkst izmantot. Es atļauju
izvēlēties – rast atbildi uz jautājumu grāmatā vai meklēt
internetā. Bet, kā jau minēju – ne vienmēr skolēnu spējas ir
pietiekamas, lai digitālajā vidē atrastu sev nepieciešamo
informāciju.
Mobilo
ierīču iespēju izmantošanu mācu arī, iesaistot skolēnus,
piemēram, tiešsaistes viktorīnās. Mums klasē katram nav pieejams
dators, tādēļ šādu uzdevumu var izpildīt ar mobilā telefona
palīdzību. Turklāt šāds zināšanu pārbaudes veids arī man –
skolotājam, ietaupa laiku, jo daļu atbilžu izanalizē programma un
man nav jāveic katra skolēna iesniegtā darba labošana.
Pēc
dalības programmas “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!” digitālo
aģentu mācībās es saviem skolēniem stāstīju ne tikai par
drošību internetā, bet arī par tādām ikdienišķām lietām,
kā, piemēram, pieteikšanās Eiropas veselības apdrošināšanas
kartei (EVAK) internetā. Jāsaka, ne vienam vien bija pārsteigums,
cik daudz dažādu ikdienā aktuālu jautājumu var atrisināt ar
elektronisko pakalpojumu starpniecību, neizejot no mājas vai mūsu
gadījumā – skolas.
Mācēt
analizēt informāciju un iekļauties pasaulē
Skolotājam
21.gadsimtā ir jābūt ļoti elastīgam. Lai cik trafareti tas
skanētu, bet ir jāspēj iet līdzi laikam. Vairs nevar strādāt ar
metodi “mācību grāmata, krīts, tāfele, uzdevumu burtnīca”.
Jā, šāda metode ir izmantota gadu desmitiem, bet tagad skolās ir
cita paaudze, ar citu uztveres un uzmanības līmeni, kas šādai
metodei vairs nepakļaujas.
Visapkārt
ir milzum daudz informācijas, tādēļ skolēniem ne tikai jāmāk
lasīt vai skatīties, bet arī analizēt informācijas avotu un
“atsijāt pelavas no graudiem”. Darbojoties ar digitālajiem
resursiem, allaž skolēniem mācu, ka ir jāpārbauda informācijas
avots – kas ziņas sniedzis, cik nopietna ir vietne, kurā
informācija atrasta, kādas ir atsauksmes par šo avotu. Un tikai
tad var vērtēt, vai šī informācija ir vai nav noderīga.
Tas
pats attiecas uz skolotājiem – mums jāspēj atrast informāciju,
kas var būt noderīga mācību procesā. Jāmāk to sagrupēt un
izmantot stundās. Un nevar aprobežoties tikai ar savu pasniedzamo
mācību priekšmetu – bērniem jāmāca arī dzīves gudrība,
jāmāca pasaules redzējums, vērtības. Mums jāmāk caur savu
mācību priekšmetu parādīt, ka mēs nedzīvojam pasaulē vieni
paši, ka mēs esam daļa no visas lielās pasaules. Un tā tikai
šķiet, ka ar savām darbībām mēs neko nevaram ietekmēt, jo esam
sīki un nepamanāmi – patiesībā varam!
Būt
daļai no digitālās sabiedrības
Lielākā
problēma, manuprāt, ir cilvēku, arī skolēnu, bailes no “tā
nezināmā”, ar to es domāju interneta iespēju plašumus.
Atzīšos, arī man nav gājis gludi, apgūstot dažādas tiešsaistes
vietnes un darbības. Tomēr uzskatu, ka pedagogam ir jāattīstās
un jāspēj “turēt līdzi” šodienas paaudzei, tādēļ apzināti
esmu meklējusi iespēju apmeklēt dažādas mācības par jauno
tehnoloģiju izmantošanu, interneta iespējām un elektroniskajiem
pakalpojumiem.
Ikdienā
es visus maksājumus veicu tikai caur internetbanku, lidmašīnas
biļetes pērku internetā, ienākumu deklarāciju aizpildu
elektroniski utt. Tādēļ pieteikšanās būt par digitālo aģentu
man likās pašsaprotama – es varu un vēlos palīdzēt saviem
skolēniem un arī viņu vecākiem apgūt digitālās iemaņas.
Digitālo
aģentu mācības man atklāja daudz jauna – gan drošību
internetā (lai gan šķita, ka zinu visu nepieciešamo), gan par
iespēju interneta lapās izmanto “inkognito” režīmu, gan par
valsts elektronisko pakalpojumu portāla latvija.lv milzīgo
elektronisko pakalpojumu klāstu. Jā, ikdienā mēs izmantojam vien
dažus no tiem, taču ir vērts zināt par šādu resursu un to
apgūt! Tāpat mani ļoti uzrunāja elektroniskais paraksts –
secināju, ka man noteikti to vajag! Tā atkal būs iespēja apgūt
ko jaunu.
Spert
pirmo soli digitālajā pasaulē
Lielākais
šķērslis elektronisko pakalpojumu un vispār interneta iespēju
izmantošanā noteikti ir daudzu iedzīvotāju zemās datorprasmes.
Cilvēki baidās kļūdīties, baidās no nosodījuma, tādēļ
izvēlas labāk “turēties pa gabalu” no datora. Es pati esmu
palīdzējusi aizpildīt ienākuma deklarāciju cilvēkam, kurš ir
ar mieru sēdēt blakus un stāstīt nepieciešamo informāciju, bet
nekādā ziņā pats neaizpildīs elektronisko pieteikumu, jo baidās.
Šādos
gadījumos digitālais aģents var būt tas, kurš iedrošina spert
to “pirmo soli nezināmajā”. Pirmo reizi parādīt, otro reizi
aizpildīt kopā, trešo reizi, iespējams, cilvēks jau mēģinās
pats. Ja neizdosies – būs blakus zinošs cilvēks, kas palīdzēs
un izskaidros.
Mans
vēlējums – uzdrošināties, izmēģināt, un galvenais –
nebaidīties kļūdīties, jo tikai no kļūdām jau mēs mācāmies.
Būt drosmīgam, iziet no komforta rāmīšiem, ilggadēja pieraduma,
mainīt domāšanu. Skan dzirdēti? Jā, bet tāda ir šodienas
realitāte.
