Laikā,
kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares
reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s.
sešgadnieku jautājumu. Izglītības jomas pārstāvji ar lielāku
pieredzi atceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir
bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados
bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš,
piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu,
obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena
ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu, uzsver Liepājas Universitātes
Pedagoģijas un sociālā darba fakultātes dekāne, Dr.paed. Ilze
Miķelsone. Savā viedoklī dekāne skaidro, kāpēc, viņasprāt,
ideja par sešgadniekiem atkal ir nonākusi ministrijas darba
kārtībā.
Reforma
līdz šim palikusi tikai idejas līmenī
Idejai
par to, ka sešgadniekiem jāuzsāk skolas gaitas, katru reizi ir
cits pamatojums, taču lielākoties šis jautājums atkārtojas
cikliski un tiek izmantots, lai dzēstu kādu ugunsgrēku nozarē.
Ņemot vērā, ka šis instruments līdz šim palicis tikai reformas
līmenī un nav nesis uzlabojumus nozarē, rodas pamats domāt, ka tā
tomēr nav pareizā pieeja. Iepriekšējie mēģinājumi pierāda, ka
nevajadzētu eksperimentēt ar sešgadniekiem.
Uzskatu,
ka sešgadniekiem nav jābūt skolā, īpaši tādā nozīmē, kādā
mēs šodien saprotam skolu un tās kārtību. Es nebūt neesmu pret
mūsdienu skolām, taču jāapzinās, ka to vide un saturs nav
piemēroti sešus gadus vecu bērnu emocionālajam, psiholoģiskajam
un fiziskajam stāvoklim. Šajā vecumā ir izšķiroši svarīgi,
kādu saturu mēs ieliekam savos bērnos un ar kādām metodēm
strādājam.
Šobrīd
mūsu skolas nav gatavas sešgadniekiem
Skolas
šobrīd nav gatavas sešgadniekiem. Pirmkārt, raugoties no fiziskā
aspekta, jo ir sešgadnieki, kuriem vēl nepieciešama diendusa. Ja
skola to nespēj nodrošināt, tiek pārkāpta bērna labsajūta.
Dienas režīms skolās ir pakārtots mācību stundu sistēmai, un,
ja to ir plānots saglabāt, tad gribētos piebilst, ka lielākā
daļa sešgadnieku nespēj nosēdēt 40 minūšu mācību stundu. Vēl
būtiski, ka bērniem šajā vecumā ir vajadzīgas rotaļas. Skola
ir akadēmiski orientēta un rotaļas tādā daudzumā, kā bērniem
būtu nepieciešams, izpaliek.
Pievēršoties
emocionālajam aspektam, gribētos uzsvērt, ka ne visi bērni šajā
vecumā ir gatavi pieņemt to emocionālo spriedzi, ko rada skola, jo
bērni tiek vērtēti. Vērtēti ne tikai ar atzīmēm, bet vērtēti
arī savstarpēji salīdzinot. Bērni nāk no dažām vidēm, viņi
vērtē viens otru, arī skolotāji vērtē bērnus, nereti bērniem
pašiem to dzirdot, un tas viss, protams, ietekmē bērnu emocionālo
labsajūtu.
Samazinot
rotaļāšanās laiku, mēs samazinām bērniem iespēju būt
sekmīgiem
Bērnudārzā
viss jaunais tiek apgūts ar rotaļu starpniecību, un tieši šādas
mācību metodes agrīnā vecumā nodrošina to, ka bērns būs
sekmīgs arī vēlāk. Samazinot rotaļāšanās laiku, mēs
samazinām bērniem iespēju būt sekmīgiem skolā. Rotaļājoties
bērni īsteno t.s. pētniecisko uzvedību, ne velti viņus dēvē
par mazajiem pētniekiem. Tas rosina bērna zinātkāri, kas skolas
laikā izpaužas vēlmē mācīties. Skolā tiek īstenota noteikta
programma, tāpēc bērni ne vienmēr var pilnībā izpaust savu
zinātkāri un pētnieciskās vēlmes.
Jo
attīstītāka sabiedrība, jo garāka bērnība
Vairākos
psiholoģiskos pētījumos ir pierādīts uzskats – jo attīstītāka
sabiedrība, jo garāka bērnība. Ja sabiedrībā rodas kādas
problēmas, piemēram, sociālas, tas izpaužas arī tajā, ka mēs
sākam atņemt bērniem bērnību. Viens no argumentiem, kāpēc
skolas gaitas būtu jāuzsāk agrāk, bija vēlme izvairīties no
situācijas, kad skolas solos sēž deviņpadsmitgadīgi jaunieši.
Jā, iespējams, daļa šo jauniešu ir pieauguši un nav piemēroti
skolas solam, taču varbūt ir vērts padomāt, kā mainīt skolu,
lai pēdējie vidusskolas gadi būtu jēgpilni.
Ātrāka
nonākšana darba tirgū vēl nenozīmē ieguvumu
Skaidrojot
reformas nepieciešamību, tiek minēts, ka, sākot iet skolā no
sešu gadu vecuma, jaunieši ātrāk varēs iekļauties darba tirgū,
kas attiecīgi radīs pienesumu tautsaimniecībai, taču tā nebūt
nav. Ekonomists Džeimss Hekmens, kurš ieguvis Nobela prēmiju,
pierādīja, ka kvalitatīva pirmsskolas izglītība un aprūpe ir
viens no nedaudzajiem efektīvajiem politiskajiem līdzekļiem, kas
spēj līdzsvarot kopienas sociālās atšķirības, tādējādi –
nodrošinot visas sabiedrības – sociālās un ekonomiskās
iespējas. Viņš uzskata, ka lielāks kvalitatīvais ieguvums un
daudz labāks rezultāts ir tad, ja līdzekļus iegulda pirmsskolas
izglītības programmās, nevis sniedz kolektīvas investīcijas
skolu sistēmā.
Papildus
tam pētnieks pierādīja, ka cilvēki, kuri ieguvuši kvalitatīvu
pirmsskolas izglītību, vairāk ir tendēti rūpēties par savu
veselību, viņiem ir augstāki nodarbinātības rādītāji un
augstāki ienākumi, viņi ir mazāk iesaistīti noziedzīgos
nodarījumos, un mazāk ir nepieciešams sociālais atbalsts.
Bērnam
jāļauj mācīties analizēt un domāt
Astoņu gadu vecums ir nosacīta robežlīnija, līdz šim vecumam
bērnam būtu jāļauj izpaust viņa pētnieka dabu. Līdz astoņiem
gadiem bērnam ir būtiski savākt ļoti daudz informācijas,
izmantojot visas savas sajūtas. Tas rada pamatu abstraktās
domāšanas attīstībai, kas nepieciešama mācību darbībai skolā.
Bērns var analizēt, salīdzināt, izprast, jo viņam ir iekrājies
“materiāls”, ar ko intelektuāli strādāt. Ja bērnam nav
pietiekoši daudz informācijas un iespaidu, nereti sākas grūtības
mācīties. Jo vairāk investēsim pirmsskolā, jo kvalitatīvāks
pamats būs turpmākajām mācībām.
