Kā jau rakstīju iepriekšējā prātuļojumā,
pensiju samazināšana notiks neatkarīgi no tā kura partija uzvarēs
vai zaudēs. Uzvarēs ZZS, vai SC pensijas tiks samazinātas. Uz doto
mirkli neviena no valdošajām partijām nav prezentējusi to kādā
veidā tiks samazinātas pensijas un vai vispār to darīs. Gluži
otrādi visiem tiek stāstīts, ka tas nenotiks. Tāpēc būtu jēga
paanalizēt kādā veidā to tomēr būtu iespējams izdarīt.
Pirmkārt, tiešā veidā. Fakts, ka tiešā
veidā pie esošās Satversmes pensijas vairāk neviens neuzdrošināsies
samazināt, jo ir divi precedenti 2000. gadā un 2009. gadā, kad tas
nebija izdevies. Abos gadījumos pensionāri saņēma ieturēto naudu
atpakaļ. Tas tika darīts balstoties uz Satversmes tiesas lēmumu.
Tomēr tas neliedz mainīt Satversmi un ik pa laikam Latvijā izskan
viedoklis, ka mums nepieciešams mainīt konsitucionālo kārtību
valstī no parlamentāras republikas uz prezidentālu, pie šīm
izmaiņām vēl var piekabināt Satversmes 8.
daļas svītrošanu un lieta darīta. Pēc tam jau jebkura valdība pēc
tam varētu pēc savas patikas mainīt pensiju, pabalstu, algu, kvotu
utt apmēru, un neviens nevarētu īpaši sūdzēties.
Otrkārt, “Ar vienu
roku dod, ar otru ņem” – jeb pensiju aplikšana ar nodokli, jeb
valsts maksā jums 200Ls un apliek viņus ar 10% ienākuma nodokli un
vēl ar pāris nodokļiem, pēc šīm manipulācijām pensija samazinātos
līdz 170Ls. Variācijas kādus nodokļus un kam piemērot noteikti būtu
visdažādākās, bet visticamākais scenārijs būtu tāds, ka kādu
pensionāru grupu, piemēram, pensionārus ar viszemākajām pensijām ar
nodokli neapliktu un pārējos apliktu ar 26% ienākuma nodokli. Kaut
gan arī šo lēmumu, principā, tāpat kā visus pārējos, varētu
apstrīdēt Satversmes tiesā. Kopumā, neviena no budžeta normām
neatbilst Satversmes 8. daļai, kur teikts, ka ikvienam ir tiesības
uz sociālo aizsardzību, izglīgību utt. Faktiski visām nozarēm ir
samazināts to finansējums. Tas nozīmē, ka pamatojoties uz
Satversmi, var pārsūdzēt budžeta samazinājumus un pieprasīt lielāku
finansējumu, kas savukārt var novest pie nākamās galējības.
Treškārt, “Sitiens zem jostasvietas, jeb lata
devalvācija”. Lata devalvācijai būtu neatgriezeniskas sekas
tautsaimniecībā – samazinātos iedzīvotāju pirktspēja un sociālie
apstākļi. Tas viss notiktu vairāku iemeslu pēc, pirmkārt,
absolūtais vairākums, gan juridisko personu, gan fizisko personu
kredītu ir ņemti eiro, otrkārt, sadārdzinātos, gāzes, benzīna un
akmeņogļu cenas, treškārt, visas importētās preces kļūtu krietni
dārgākas. Visticamākais scenārijs lata devalvācijas gadījumā būtu
2004 – 2007 gadu inflācijas atkārtošanās, kas iespējams pārvērstos
nekontrolētā inflācijā (kā Zimbabvē). Nedomāju, ka ar lata
devalvāciju būtu sasniegts, kaut viens pozitīvs moments. Daži
bagāti cilvēku kļūtu vēl bagātāki, bet daži nabadzīgie vēl krietni
nabadzīgāki, vidusslānis praktiski būtu iznīcināts. Lielākā daļa
iedzīvotāju cīnītos par izdzīvošanu.
Ceturtā iespēja, kas
nav saistīta finašu, vai monetārajam izmaiņam, bet gan ar netiešu
pensiju samazināšanu, piemēram, palielināt tikai šai
mērķauditorijai preču un pakalpojumu nodokļus – medicīna, pārtika,
transports utt. Tomēr šis variants no visiem iepriešminētajiem ir
visnereālākais, tomēr ne neiespējamais.
Tādi manā skatījumā ir veidi, kā nākošās
valdības var samazināt pensijas. Protams, tie nebūt nav visi
paņēmieni, noteikti vēl ir kāds veids kā var samazināt
pensijas.
