Sofija, 29.apr., LETA–AFP. Piecus gadus pēc Eiropas Savienības (ES) lielās paplašināšanas bloka desmit jaunās Centrāleiropas dalībvalstis nejūt, ka to balsis tiktu sadzirdētas Briselē, liecina otrdien publiskotais jaunais pētījums.
Taču daļu šīs problēmas veido šo valstu “pasīvais inertums”, kas sākās jau periodā pirms iestāšanās, kad “Brisele tām teica, ko darīt, un tās vienkārši to arī darīja,” teica pētījuma autors “Atvērtās sabiedrības” analītiķis Marins Lesenskis. Jaunajām dalībvalstīm vēl jāpierod pie domas, ka “Brisele nav Maskava”.
Pētījumā, kas balstās uz atsevišķu ekspertu ziņojumiem par Bulgāriju, Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju, konstatēts, ka jauno dalībvalstu “parastā reakcija ir sekot “ES vienprātībai”, ja tāda ir, vai pieņemt risinājumus, kas tām tiek uzspiesti”.
Taču, ja jaunajām valstīm būtu teikšana, ES uzņemtu Horvātiju un Serbiju “dažu mēnešu laikā” un paātrinātu iestāšanās sarunas ar Moldovu un Ukrainu, teikts pētījumā.
Jaunās dalībvalstis arī būvētu vairāk atomelektrostaciju savā reģionā, pārskatītu eirozonas noteikumus, lai dotu iespēju jaunajām dalībvalstīm ātrāk pievienoties tai, un likvidētu visas barjeras, kas ierobežo darbaspēka brīvu pārvietošanos, norādīts pētījumā.
“Jaunās dalībvalstis pēc pievienošanās ES noteikti pārdzīvo kaut ko līdzīgu diennakts ritma sajukumam pēc vairāku laika joslu šķērsošanas reaktīvajā lidmašīnā, kuram raksturīgs kapacitātes trūkums nostāju formulēšanā vai to efektīvā veicināšanā,” konstatēts pētījumā.
