Parīze, 23.okt., LETA–AFP. Iespējams, ka Pasaules okeāns zaudē spēju absorbēt no atmosfēras lieko ogļskābo gāzi, un tas draud paātrināt globālo sasilšanu, liecina jauns pētījums, kas aprakstīts izdevuma “Journal of Geophysical Research” novembra numurā.
Britu zinātnieki secinājuši, ka Atlantijas okeāna ziemeļdaļas spēja absorbēt no atmosfēras ogļskābo gāzi laikā no deviņdesmito gadu vidus līdz 2002.-2005.gadam samazinājusies uz pusi.
Šie dati iegūti ar sensoriem, kas piestiprināti britu konteinerkuģiem, kuri ik mēnesi ar banānu kravām mēro ceļu no Karību jūras salām uz Lielbritāniju. Kopumā veikti vairāk nekā 90 000 šādi mērījumi.
Atzinums skar svarīgāko globālās sasilšanas aspektu, jo desmitiem gadu tieši okeāns kā milzīgs sūklis absorbējis lielāko daļu ogļskābās gāzes, kas nonāk atmosfērā, sadegot fosilajam kurināmajam.
Ja šī okeāna spēja mazinās, atmosfērā paliek vairāk ogļskābās gāzes, un tas sekmē siltumnīcas efektu.
Kā atzinusi Ute Šustere, kas vadīja šo pētījumu kopā ar Austrumanglijas universitātes Vides zinātņu skolas profesoru Endrū Votsonu, iegūtie dati viņu šokējuši.
“Tik milzīgas pārmaiņas mūs pārsteidza. Bijām domājuši, ka tās būs daudz gausākas, ņemot vērā okeāna milzīgo masu,” viņa norādījusi.
Pērn zinātnieki atklāja, ka okeāna ūdens, uzņemot ogļskābo gāzi, kļuvis skābāks. Tas radīja bažas gan par zemūdens pasaules bioloģisko daudzveidību, gan par to, ka CO2 koncentrācija ūdenī var sasniegt piesātinājumu.
Šustere gan pagaidām atturējusies izteikt tālejošus secinājumus par iegūtajiem datiem. “Iespējams, ka tas liecina par dabiskām svārstībām, bet varbūt tā ir reakcija uz beidzamā laika straujo sasilšanu,” viņa norādījusi. “Lai nu kā, esam noskaidrojuši, ka šī okeāna spēja [uzņemt ogļskābo gāzi] var strauji mainīties, un mums jāturpina to novērot.”
Vēl viens pētījums, kura rezultāti pirmdien publicēti izdevumā “Proceedings of the National Academy of Sciences”, liecina, ka kopš 2000.gada sakarā ar ekonomikas pieaugumu ogļskābās gāzes līmenis atmosfērā palielinājies par 35% straujāk, nekā paredzēts.
Turklāt šis pieaugums par 18% skaidrojams ar tieši ar to, ka sarukusi zemeslodes okeānu un mežu spēja absorbēt ogļskābo gāzi. Pārējā pieauguma daļa radusies fosilā kurināmā dedzināšanas rezultātā.
Kā pastāstījis pētījuma autors, Globālā oglekļa projekta izpilddirektors Peps Kanadels, pirms 50 gadiem šie “dabiskie sūkļi” absorbējuši 600 kilogramus no katras tonnas ogļskābās gāzes izmešu, bet 2006.gadā – vairs tikai 550 kilogramus, un šis rādītājs turpina kristies.
