Biedrība
„Zaļā
brīvība” un Stokholmas vides institūts veikuši apjomīgu
pētījumu, kurā analizēta depozītu sistēma Latvijas
kaimiņvalstīs, vērtēta depozītu sistēmas ietekme uz vidi,
tās ieviešanas izmaksas, infrastruktūra un citi būtiski
aspekti. Pētījuma autori uzskata, ka pētījums varētu
kalpot par pamatu detalizēta depozīta sistēmas ieviešanas
plāna sagatavošanai Latvijā. Pētnieki veikuši arī aplēses par to,
kāds būtu Latvijas apstākļiem piemērots, izmaksu un ieguvumu
ziņā progresīvs risinājums. Autoru piedāvātā koncepcija ir
depozītu sistēma, kas Valsts vides dienesta un Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM)
pārraudzībā darbojas kā ražotāju un tirgotāju veidota
bezpeļņas organizācija.
Pētījuma
autori norāda, ka dalībai depozītu sistēmā jābūt obligātai
visiem tirgotājiem un ražotājiem, taču no tirgotājiem tas
neprasītu būtiskas papildu kapitālās investīcijas
infrastruktūras izveidē. Depozītu sistēma, saskaņā ar
pētījuma rekomendācijām, darbotos kā centralizēta sistēma –
bezpelņas organizācija, kas gūto peļņu investē sistēmas
attīstībā un uzturēšanā. Tāpat svarīgi nodrošināt, lai
sistēmas darbības pamatprincipi būtu atrunāti valsts
izstrādātu likumu un noteikumu kopumā, kas būtu garants
vienlīdzīgai attieksmei pret visiem ražotājiem. Veiktie
aprēķini liecina, ka, ja Latvijā depozītu sistēma darbotos
līdzīgi kā Lietuvā
un Igaunijā, un atpakaļ tiktu savākti 80 %
iepakojumu, ražotājiem tas izmaksātu apmēram 2,7 miljonus
eiro gadā.
Depozītu
sistēmu par piemērotāko, ekonomiski pamatotāko un videi
draudzīgāko iepakojumu plūsmas pārvaldes sistēmu šobrīd
atzinušas 17 Eiropas valstis, kurās depozītu sistēma jau ir
vai tiks ieviesta līdz 2024. gadam. Šo valstu vidū ir arī
Latvijas kaimiņvalstis – Igaunija un Lietuva, kur šī sistēma
darbojas attiecīgi
kopš 2005. un 2016. gada. Depozītu sistēmas ieviešana
Latvijā paredzēta VARAM Vides politikas pamatnostādnēs
2014.–2020.gadam. Līdz šim sistēma nav izveidota, lai gan
tai ir arī liels iedzīvotāju atbalsts. SKDS 2018. gadā
veiktajā aptaujā atbalstu šādam solim pauduši 89 % iedzīvotāju.
Savukārt pērn pilsonisko iniciatīvu vietnē manabalss.lv PET
pudeļu un citu dzērienu depozītu sistēmas ieviešanai tika
savākti vairāk nekā 12 000 paraksti, un iniciatīva tika
izskatīta Saeimā.
Kā
pierāda Igaunijas un Lietuvas piemērs, depozītu sistēma
ievērojami samazina vides piedrazojumu un iedzīvotājiem rada
papildu finansiālu motivāciju vidi nepiesārņot. Apmēram 40 %
vides piedrazojuma šobrīd veido dzērienu iepakojumi, un līdz
80 % Latvijas mežos savākto atkritumu ir tieši PET pudeles.
Patērētāji jau tagad par katru dzēriena iepakojumu maksā
dabas resursa nodokli vai ražotāja atbildības sistēmām
nepilnu 1 eirocentu, kas paredzēts atkritumu dalītai
savākšanai. Taču lielākā daļa jeb aptuveni 65 % atkritumu
šobrīd tiek apglabāti poligonos, tā vietā lai tos savāktu un
pārstrādātu.
„Galvenais
iemesls, kāpēc Latvijā ir jāievieš depozītu sistēma, ir
nepieciešamība uzlabot pašreizējo iepakojuma savākšanas
sistēmu un lielais iedzīvotāju atbalsts šai pieejai.
Latvijai, mācoties no kaimiņvalstu piemēra un arī kļūdām, ir
iespēja izveidot vienu no modernākajām un progresīvākajām
depozītu sistēmām pasaulē. Labi pārdomāta depozītu sistēma
spēj nodrošināt, ka atpakaļ otrreizējai pārstrādei tiek
savākti līdz pat 90 % dzēriena taras,” norāda viens no
pētījuma autoriem, biedrības „Zaļā
brīvība” vadītājs Dr.geogr. Jānis Brizga.
Depozītu
sistēma ieviešana ir viens no veidiem, kā Latvija spētu
sasniegt arī Eiropas Savienības (ES) izvirzītās prasības –
SUP (Single use
packaging) direktīva paredz, ka ES dalībvalstīm līdz
2025. gadam jānodrošina, ka atpakaļ otrreizējai izmantošanai
tiek savākti 77 %, bet līdz 2029. gadam pat 90 % PET pudeļu.
Depozītu sistēma nodrošinātu, ka atkārtotai lietošanai un
pārtikas iepakošanai atpakaļ tiek savāktas daudz tīrākas
izejvielas, nekā atkritumu dalītās savākšanas sistēmā vai
mehāniskās šķirošanas līnijas atkritumu poligonos. „Neviena
cita atkritumu plūsmas pārvaldes sistēma nenodrošina tik
augstu atkārtoti izmantojamo un pārstrādājamo materiālu
atpakaļ savākšanu procentu. Tāpat būtiski, ka atpakaļ tiek
savākts ļoti augstvērtīgs materiāls, kas var tikt izmantots
ne tikai pārstrādei, bet arī atkārtoti pārtikas
iepakojumiem. Turpretī atkritumu šķirošanā poligonā iegūtais
materiāls šādiem mērķiem nav izmantojams. Tas ir arī videi
draudzīgāk – ja salīdzina ar atkritumu šķirošanu, depozītu
sistēmas ekoloģiskā pēda jeb ietekme uz vidi ir par apmēram
28 % mazāka,” skaidro J.Brizga.
Pētījuma
autori Latvijas depozītu sistēmā piedāvā iekļaut gan PET un
stikla pudeles, gan skārdenes. Tāpat laika gaitā Latvija
varētu apsvērt depozītu sistēmā ietvert arī daudzslāņu kartona
iesaiņojumus, piemēram, tetrapakas. „Mēs
rekomendējam sistēmu attiecināt uz plašu iepakojumu klāstu,
kuru vidū ir bezalkoholiskie dzērieni, ūdens, alus,
alkoholiskie dzērieni, sula, sulu koncentrāti un nektāri.
Latvijas sistēmā būtu jāiekļauj arī Lietuvas un Igaunijas
sistēmās esošie un plānotie iepakojumi, piemēram, alkohola
pudeles. Arī depozītu sistēmas likmei jābūt pēc iespējas
līdzīgāka tai, kāda šobrīd ir Lietuvā un Igaunijā, kas ir 10
centi. Ekonomiskais stimuls dzērienu taru nodot atpakaļ ir
ļoti būtisks un motivē visu sabiedrību, arī tos cilvēkus,
kuri ikdienā par vidi nedomā un atkritumus nešķiro,” skaidro
Jānis Brizga.
Pētījuma
autori ir apņēmības pilni iesaistīties diskusijā par
labākajiem risinājumiem depozītu sistēmas ieviešanai un
tuvākajā laikā ar pētījuma secinājumiem iepazīstinās gan
Saeimas Vides apakškomisijas deputātus, gan Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM)
pārstāvjus. Padziļinātus specifiskus pētījumus paredzēts
turpināt arī sadarbībā ar vairākām Latvijas universitātēm,
t.sk. izmantojot modelēšanu un valsts pārvaldes jeb tā
dēvētos atvērtos datus. „Mēs
ceram, ka šis pētījums kļūs par vērtīgu pamatu depozītu
sistēmas izstrādei Latvijā. Šobrīd ļoti svarīgi ir diskutēt
arī par depozītu sistēmas uzbūvi, proti, savākšanas punktu
skaitu, izvietojumu, galvenā šķirošanas centra atrašanās
vietu un citiem būtiskiem jautājumiem. Mūsuprāt, Latvijai
optimāls taras automātu skaits būtu robežas no 750–850, un
tiem jābūt izvietotiem patērētājiem ērtā vietā – veikalos
vai to tiešā tuvumā, piemēram, stāvlaukumos. Mēs esam gatavi
iesaistīties diskusijās ar visām iesaistītajām pusēm, lai
atrastu Latvijai izdevīgākos un ekonomiski pamatotākos
risinājumus,” norāda J.Brizga.
Pētījuma
autori ir Latvijas un Igaunijas pētnieki: Latvijas
Universitātes pētnieks un biedrības „Zaļā
brīvība” vadītājs Jānis Brizga, Vidzemes Augstskolas
Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūta (SSII) pētnieks
Ojārs Balcers, Stokholmas Vides institūta Tallinā vecākais
pētnieks Harri Moora
un ilggadējais Igaunijas depozītu sistēmas vadītājs un
atkritumu apsaimniekošanas eksperts Rauno Raal.
