Tikai piecas sekundes. Tik mazs mirklis šķīra priekšā braucošo mašīnu no avārijas. Domāju, ka palaikam ikviens no mums ir kļuvis par aculiecinieku neuzmanīgu, agresīvu, ceļu satiksmes noteikumu neievērojošu šoferu uzvedībai uz ceļa. Nedēļas nogalē biju aculieciniece, kā automašīna, kuru vadīja sirma kundze un kuras pasažieres arī bija trīs sirmas kundzes, lielā ātrumā, neapstājoties pie “Stop” zīmes Blaumaņa un Rīgas ielas krustojumā, nemaz nepaskatoties, vai pa galveno ceļu kāds tomēr nebrauc, vēja ātrumā pārnesās pāri.
Šoreiz laimīgi, lai gan, ja krustojumam pāri sirmā kundze būtu traukusies piecas sekundes vēlāk, avārija būtu neizbēgama, jo arī pa galveno ielu šajā mirklī kāds brauca. Redzot šādas situācijas uz ielas, domāju – cilvēks draudzējas ar savu galvu vai ne vai varbūt viņam ir apnicis dzīvot. Vai šajā gadījumā sirmā kundze atcerējās, ka, sēžot pie stūres, ir jāatbild ne tikai par savu dzīvību, bet arī par savu pasažieru un citu ceļu satiksmes dalībnieku dzīvībām? Viena neapdomīga rīcība var novest pie tik daudzām sagrautām dzīvēm. Pēc notikušā kaut ko nožēlot būs par vēlu un arī nevajadzīgi. Atceros, ka pirms kāda laika, intervējot ceļu policijas pārstāvi, viņš norādīja, ka tikai desmit procenti ir normāli braucēji, no pārējiem deviņdesmit procentiem – vienmēr jāuzmanās, jo nekad neparedzēsi, ko viņi uz ceļa var “izstrādāt”. Neapgalvoju, ka šoferi sirmgalvji ir sliktāki par jaunajiem, bet tikai gribēju pievērst uzmanību, ka autovadītāja tiesības var nolikt, šķiet, ikviens, tāpat kā lāčus var iemācīt dejot, bet vai ikviens var būt šoferis?
