Neskaitāmi
atlaisti darbinieki un kārtējā masveida aizbraukšana no valsts,
dzīvnieku rindas uz kautuvēm un piena lopkopības fermu likvidēšana.
Pamestas dzīvojamās mājas – nākamie banku īpašumi un aizaugusi
lauksaimniecības zeme. Šāda šobrīd izskatās pienkopības saimniecību
nākotne, kas tiks sasniegta tuvāko 6 mēnešu laikā, ja Eiropas Savienība
nekavējoties neradīs risinājumu Krievijas pārtikas embargo radītajai
piena krīzei Latvijā. Biedrība „Zemnieku saeima” un lauksaimnieki ir
gatavi aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses un tieši to pašu
sagaida no Zemkopības ministra Jāņa Dūklava un viņa delegācijas, kuri
rīt, 5.septembrī, Briselē piedalīsies Eiropas Savienības
Lauksaimniecības ministru padomē.
Biedrības „Zemnieku saeima” valdes locekle un z/s „Robežnieki” saimniece Ieva Alpa -Eizenberga no Salacgrīvas novada: „Vakar
saņēmu informāciju par savu jauno piena iepirkumu cenu un šodien man
nākas atlaist jau pirmo darbinieku. Zinu, ka tāda neesmu vienīgā. Mums
Latvijā ir saimniecības, kas par vienu litru piena saņem 0,17 eiro un
tas ir stipri zem pašizmaksas. Mēs pieprasām no Zemkopības ministra un
viņa delegācijas rītdienas tikšanās laikā ar pārējiem Eiropas Savienības
Lauksaimniecības ministriem parādīt spēcīgu nostāju savu ražotāju
aizstāvībā un operatīvu Eiropas Savienības rīcību, jo mēs nevaram
gaidīt. Daudzu saimniecību tuvākajā nākotnē jau tagad ir iezīmēti tādi
vārdi kā kautuve un likvidācija. Piedevām zemnieku saimniecībās
īpašnieks ir atbildīgs ar visu savu mantu. Likvidācijas gadījumā, lai
izpildītu savas kredītsaistības, zaudēsim arī savas mājas. Tāda veida
pārdomas man nav vienīgai, bet visiem Krievijas embargo skartajiem
lauksaimniekiem. Un
tādā brīdī mēs ķersimies arī pie protesta akciju organizēšanas, kas var
skart arī citas nozares, lai mūs sadzirdētu un saprastu situāciju.”
z/s „Kalna dambrāni” saimniece Iveta Tīrumniece no Viesītes novada: „Mana
saimniecība pienu nodod diviem piena kombinātiem. Viens no tiem maksā
saimniecības pašizmaksas līmenī, savukārt otrs joprojām nav pateicis
piena iepirkuma cenu, kas ir pilnīgs absurds. Ja piena iepirkuma cena
samazināsies zem pašizmaksas, esam nolēmuši visu ģenētiski augstvērtīgo
ganāmpulku pārdot, norēķināties ar bankām un pilnībā likvidēt piena
lopkopības saimniecību. Strādājot ar mīnusiem, mēs nevaram uzturēt
šķirnes ganāmpulku, kuram ir jādod augstvērtīga barība, savukārt
samazinot barības apjomu, dzīvnieki vienkārši iznīkst. Es esmu Latvijas
patriote, bet šobrīd notiek ņirgāšanās par lauksaimniekiem un es
netaisos ar savu darbu naudu pelnīt citiem. Saprastu, ja krīze būtu
visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un mums visiem vajadzētu „savilkt
jostas ciešāk”, bet šāda situācija ir tikai Baltijas valstīs. Mums,
diemžēl, ir pretēji. Aiz manis stāv 29 lieliski darbinieki, kuri
lielākoties ir jauni cilvēki ar ģimenēm un es nevaru viņiem pateikt, kas
notiks rīt, parīt vai pēc mēneša. Es ceru, ka mēs spēsim izveidot tādu ekonomisko sistēmu, lai mums nav jālūdz pēc atbalsta jeb nabagu dāvanām.”
Šobrīd
ir noticis fakts, ka piena iepirkuma cenas sāk samazināties pat zem
pašizmaksas. Katrā saimniecībā piena ražošanas pašizmaksa ir atšķirīga,
bet Zemkopības ministrijas nosauktā vidējā pašizmaksa ir 0,27 eiro par
litru.
