Decembris mūsu skolā ir labestības, draudzības un gaismas gaidīšanas laiks.
Mēs mācāmies būt iejūtīgi, saprotoši un laipni. Vislabāk to mācīties kopīgā darbiņā. Lai kļūtu priecīgāks prāts, nepieciešama gaisma, tāpēc pagājušajā nedēļā izrotājām savu skolu ar gaismeklīšiem. Arī labestības ceļu būs vieglāk atrast.
Kaut visiem ir pilnas rokas darba, mēs atrodam laiku priekam ik mirkli.
„Dari darbiņu ar prieku, tad darbiņš veiksies!” tā mācīja mana rūķu vecmāmiņa. Tā es, Rūķis Kārumnieks, jau vairākus gadus aicinu savus mīļos rūķīšus uz radošā prieka darbnīcu.
Mēs mācāmies gatavot eglīšu rotājumus, iesaiņot dāvanas un visādus citus darbus, bet vislielāko sajūsmu čaklajiem palīgiem sagādā piparkūku cepšana. Gribas izveidot visskaistāko, vislielāko vai tādu kā nevienam. Pašu rociņām darinātas piparkūkas šķiet arī īpaši gardas. Gribas pacienāt it visus. Skola smaržo un vilina pavērt durvis ikvienu.
Šogad man bija īpaši skanīga diena, jo strādāja ne tikai manējie, 2.a klases, rūķīši, bet ciemos atnāca arī 1.a un 1.b klases rūķīši ar savām rūķu māmiņām Arnitu un Sarmīti. Prieks dzirkstīt dzirkstīja.
Man bija prieks…. un ko man vēl vairāk vajag? Paldies visiem rūķīšiem!
