Pastāv
maldīgs priekšstats, ka no pirātiska satura patērēšanas zaudē
tikai filmu studijas, mūzikas ierakstu kompānijas vai mākslinieki.
Patiesībā ik reizi, kad kāds Latvijas iedzīvotājs lieto nelegālu
televīzijas saturu, lielāks zaudētājs par „Warner Bros.” vai
Leonardo Di Kaprio ir katrs pats un mūsu valsts kopumā. Bez
vērienīgajām naudas summām, kas aiziet garām valsts budžetam,
augstais pirātisma līmenis Latvijā grauj valsts tēlu un
uzticamību arī starptautisko partneru acīs.
Aptuveni
100 000 mājsaimniecību Latvijā ir pieslēgtas nelegālajiem TV
izplatītājiem, liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā
profesora Arņa Saukas 2016. gada pētījums. Tādējādi vairāk
nekā 240 000 jeb 12% valsts iedzīvotāju iecienīto pārraižu
skatīšanos nodrošina pirātiskie operatori. Liela daļa nelegālā
satura abonentu pat nenojauš, ka viņu televīzijas pakalpojumu
sniedzējs darbojas pretlikumīgi. Tas desmitiem tūkstošus TV
skatītāju visā Latvijā padara par pirātisma atbalstītājiem,
kuri pakļauj sevi dažādiem finansiālajiem un drošības riskiem,
kā arī padara par dalībniekiem valsts tēla graušanā, pašiem to
neapzinoties.
Pirmkārt,
nelegālās TV industrijas kopējais apgrozījums tiek lēsts 12
miljonu eiro apmērā. No šīs summas netiek maksāti nodokļi,
radot tiešos zaudējumus valsts budžetam, tāpat nelegālo
pakalpojumu sniedzēji uzturas ēnu ekonomikas zonā arī kā darba
devēji. Tikmēr vietējie satura veidotāji negūst ieņēmumus, ko
tālāk ieguldīt oriģināla satura ražošanā un attīstībā. No
tā cietēji, savukārt, ir TV kanālu skatītāji, kam sarūk
iespējas saņemt jaunu un kvalitatīvu saturu. Turklāt šādā
veidā legālajiem televīzijas operatoriem nākas cīnīties
nevienlīdzīgas konkurences apstākļos. Vienas no lielākajām
darbības izmaksām operatoriem veido tieši satura iegāde, kamēr
nelegālie to vienkārši nozog un piestāda rēķinus par to saviem
klientiem.
Otrkārt,
pirātisko pakalpojumu sniedzēju klienti riskē, ka arī pret viņiem
var tikt veiktas pretlikumīgas darbības. Iedzīvotāji nevar būt
pārliecināti, ka tiks nodrošināta viņu personas un maksājumu
datu aizsardzība, kā arī pakalpojuma pieejamības nepārtrauktība.
Pastāv liela iespēja, ka drīz pie nelegālā pakalpojumu sniedzēja
durvīm klauvēs likumsargi, un klientam šī televīzija vairs nebūs
pieejama. Visticamāk, arī naudas kompensācijas par nesaņemtiem
pakalpojumiem šādā gadījumā nesekos.
Tā
kā liela
daļa nelegālo komersantu ar klientiem slēdz līgumus, klienti paši
bieži vien pat nenojauš, ka maksā rēķinus par pilnībā zagtiem
pakalpojumiem jeb atkodētiem satelīta signāliem, nelikumīgi
izmantotām TV signāla uztveršanas kartēm un nelegāli izveidotiem
kabeļtīkliem. Vēl viens būtisks drošības jautājums, kura
aktualitāte šogad arvien pieņemsies spēkā, ir nelegālo satelītu
izplatība un tajos pārraidītais propagandas kanālu saturs, kas
apdraud Latvijas informatīvo telpu. Arī šis aspekts pieliek roku
valsts tēla graušanā, jo Latvija var tikt pozicionēta kā
neobjektīvs globālais spēlētājs, kurš veicina propagandas
izplatību un sabiedrības šķelšanu.
Treškārt,
pirātisma kontekstā nozīmīgi ir diskutēt par attieksmi pret
intelektuālo īpašumu. Aptaujas rāda, ka katrs otrais nelegālā
satura lietotājs attaisno savu pirātisko darbību un uztver to par
normu – skatīties filmas, TV kanālus un klausīties mūziku
nelegāli. Nereti tiek minēts arguments „visi tā dara”, lai gan
nelegālai
satura iegūšanai un patērēšanai ir
krimināli
sodāms raksturs. Papildus šādi cieš valsts
tēls – pērn Latvija ierindojās 3. vietā visā pasaulē nelegālo
straumēšanas pakalpojumu izmantošanā. Tas ir arī iemesls, kādēļ
pieprasīta satura īpašniekiem mūsu tirgus nav interesants.
Ar
stingrāku normatīvo regulējumu un dzelžainākiem kontroles
mehānismiem, pirātisma karavānu ir iespējams apturēt, situāciju
nozarē būtiski uzlabojot. Biedrība “Par legālu saturu” kopā
ar Valsts policiju aktīvi darbojas nelegālo filmu un TV izplatītāju
darbības ierobežošanā. Pēdējo
divu gadu laikā cīņā ar nelegālajiem televīzijas pakalpojumu
sniedzējiem ir panākts ievērojams progress. Tā 2017. gadā
policijā ir uzsākti 19 kriminālprocesi, apturēta
divu populāru nelegālās straumēšanas vietņu darbība, publiskās
vietās notikuši vairāk nekā 560 policijas reidi un ir krietni
samazināts nelegālās televīzijas lietotāju skaits.
Tāpat
svarīgi ir turpināt iedzīvotāju izglītošanu. Lai gan ļoti
lēnām, tomēr pamazām mainās izpratne par to, ka, piemēram,
nelegāla filmas lejupielāde internetā ne ar ko neatšķiras no
zādzības veikalā. No legāla satura patērēšanas ilgtermiņa
ieguvumu būs daudz – gan katram no mums individuāli, gan kā
atbildīgi domājošai sabiedrībai kopumā. Sabiedrībai, kura
nevēlas savu valsti veidot par “pirātisma meku”, kādu to
šobrīd redz ārvalstu partneri.
