Pēc pavadītas siltas un saulainas
vasaras, laiks strauji ir kļuvis vēsāks, un kā liecina pieredze,
katru gadu, sākoties aukstam laikam, pieaug to ugunsgrēku skaits,
kuru iespējamais iemesls ir saistīts ar apkures lietošanu –
netīrītiem dūmvadiem, bojātu un nepareizu apkures ierīču
lietošanu. Tādēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
(VUGD), sākoties apkures sezonai, aicina iedzīvotājus iztīrīt
dūmvadus, pārbaudīt apkures ierīces un uzstādīt dūmu
detektorus!
Šogad ar apkures problēmām
saistītos ugunsgrēkos gāja bojā jau 10 cilvēki
Kā liecina VUGD apkopotā
informācija, 2017.gadā tika reģistrēti 1053 ugunsgrēki, bet
šogad reģistrēti 323 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls bija
neiztīrīti dūmvadi, nepareizi izbūvētas vai bojātas apkures
sistēmas, kā arī to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi. Apmēram
puse no šiem ugunsgrēkiem izceļas nepareizas apkures ierīču
lietošanas dēļ.
Ar apkures lietošanu saistītos
ugunsgrēkos pērn gāja bojā 14 cilvēki, bet cieta 69 cilvēki.
Savukārt šogad ar apkures problēmām saistītos ugunsgrēkos
gājuši bojā jau 10 cilvēki, bet cietis – 31.
Ugunsgrēkus,
kuros cieš vai iet bojā cilvēki un tiek bojāts īpašums, var
novērst, regulāri veicot dūmvadu tīrīšanu un apsekojot apkures
ierīču tehnisko stāvokli.
Pirms
katras apkures sezonas jāveic dūmvada tīrīšana
Ugunsdzēsēji glābēji 2018.gadā
jau 457 reizes devās uz izsaukumiem, kuros dūmvados dega sodrēji
un katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 500 šādu izsaukumu.
Netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams! Sadegot jebkuram cietajam
kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu,
sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā
gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet
sliktākajā – var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Tas
var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo
apvalku ieskaitot, tādejādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un
liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām,
kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas
aizdegšanos.
VUGD atgādina, ka pirms apkures
sezonas sākuma ir jātīra sodrēji no dūmeņiem un krāšņu un
pavardu dūmkanāliem, ko vislabāk izdarīs atbilstoši apmācīts
vai sertificēts skursteņslauķis, taču, ja privātmāju saimnieki
zina, kā veikt skursteņu tīrīšanu, viņi to var veikt arī paši.
Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra
pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1.novembrim). Savukārt
ilgdedzes cietā kurināmā ierīces un iekārtas dūmvadus jātīra
vēl vismaz vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1.novembra līdz
nākamā gada 1.martam). Līdzās tam reizi piecos gados jāveic arī
visas apkures sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums, ko var
veikt sertificēts speciālists.
Apkures iekārtu un ierīci, kurā par
kurināmo izmanto gāzi, tīra un tās tehnisko apkopi un tehniskā
stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs
nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem
mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un
ventilācijas kanālu pārbaude.
Netīrītas
ventilācijas sistēmas veicina liesmu ātrāku izplatīšanos
Ekspluatējot mehāniskās
ventilācijas sistēmas, uz gaisa vadu iekšējām sienām notiek
putekļu un tauku daļiņu nosēšanās. Šo putekļu un tauku
aplikumi gaisa vadu iekšpusē traucē sistēmas darbībai, neļaujot
caurplūst nepieciešamajam gaisa daudzumam. Aizsērējušie
gaisa vadi kondicionēšanas un ventilācijas sistēmās rada
aizdegšanās iespēju. Putekļu un tauku slānim aizdegoties, kopā
ar gaisa plūsmu uguns liesmas var ātri izplatīties. Lai to
novērstu, ventilācijas
sistēmas, kas nosūc degtspējīgās gāzes, tvaikus vai putekļus,
aprīko ar aizsargierīcēm un ekspluatācijas laikā jāpārbauda un
jāattīra ne retāk kā reizi piecos gados, bet, ja
objektā ir gāzes aparāts, – ne retāk kā reizi trijos gados.
Pēc
remontdarbiem jāveic rūpīga apkures sistēmas pārbaude
Ja pirms apkures sezonas mājoklī
veikti remonta darbi, pārliecinieties, vai telpās un bēniņos
attālums no dūmeņa ārējās virsmas līdz jebkuram degtspējīgam
materiālam, kas izmantots sienas, griestu vai jumta konstrukcijās
vai dekoratīvos nolūkos, nav mazāks par 10 cm, savukārt attālums
no dūmvada nav mazāks par 30 cm, bet no dūmeņa tīrīšanas lūkas
– nav mazāks par 20 cm.
Malkas
plītij nepieciešama regulāra atjaunošana
Ja jums ir malkas plīts, tad
jāatceras, ka tā laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns
metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām
nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā
drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi
aizsmērējot radušās plaisas, nomainot izdegušo cepeškrāsni,
nostiprinot durtiņas.
Dūmu
detektors – dzīvības glābējs!
Lai samazinātu iespēju ciest vai
iet bojā ugunsgrēkā, VUGD aicina ierīkot dūmu detektorus, kā
arī tvana gāzes un dabasgāzes noplūdes detektorus, kas mājokļa
iemītniekus ar skaļu signālu brīdinās par draudošajām
briesmām. Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka visbiežāk
ugunsgrēki izceļas tieši nakts laikā, kad mājas iemītnieki guļ.
No 2017.gada
1.septembra objektā, kurā ir gāzes aparāts, kura jauda ir lielāka
par 50kW, vai tas atrodas pagrabā vai cokolstāvā, jāuzstāda par
gāzes noplūdi signalizējošs detektors. Savukārt no
2020.gada 1.janvāra visas dzīvojamās ēkas un dzīvokļi ir
jāaprīko ar ugunsgrēka autonomiem detektoriem.
VUGD
aicina neatlikt rūpes par savu drošību uz nākamo apkures sezonu
un iztīrīt skursteni, kā arī paaicināt sertificētu speciālistu
pārbaudīt apkures ierīču un iekārtu tehnisko stāvokli.
