Pirmsvēlēšanu gaisotnē tiek veidotas jaunas partijas, dažādu grupējumu varianti – te savienojas vieni, te sašķeļas citi. Bijušie un esošie deputātu kungi debatē, aicina tautu strādāt apzinīgi, būt lojālai pret valsti, lepoties ar sasniegumiem (diemžēl tos nenosauc, bet, garām ejot, par tiem ieminas). Kaut ko kritizē, par dažām kļūdām runā, par citām noklusē.
Diemžēl valdība neatbalstīja progresīvā nodokļa ieviešanu – skaidra bilde, jo atbalsta bagātnieku slāni. Ulmaņa laikā kredīts lauksaimniecības atbalstam bija ar četru procentu likmi un procentus sāka atmaksāt pēc pieciem gadiem, bet pamatsummu vajadzēja samaksāt desmit gadu laikā (lai zemnieks izaudzētu govi, vajadzīgi trīs gadi).
Tagad procentu likme ir četrkārtīga un jāmaksā jau pirmajā mēnesī. Šobrīd zemnieks atrodas pašā zemākajā slānī, to var mīcīt, un visi centīgi to dara. Par to deputāti nerunā, bet atgādina gan, ka jau 2030.gadā nebūs naudas pensijām, ja ģimenēs nebūs vismaz trīs bērni, taču nepasaka, kāpēc tā dzimstība samazinās.
Kāpēc viss balstās uz nodokļu nastas palielināšanu un algu nogriešanu? Tad nu pirms vēlēšanām rodas jautājums: vai var ticēt kungu solījumiem, kuri netika pildīti, valdot iepriekšējos gados? Vai tagad kungi būs apzinīgāki? Es personīgi dziļi par to šaubos.
