“Vecie ir gana sazagušies, bet no viņiem neko jaunu nesagaidīt. Ievēlot jaunos, arī nevar zināt, kā būs. Tikuši pie pilnas siles, zags arvien trakāk. Nudien nevar saprast, par ko balsot?” tā nereti dzird sarunās.
Jā, Saeimas vēlēšanas ir notikums, kas mūsu dzīvi ietekmēs uz labo vai uz slikto pusi nākamos četrus gadus. Stipri jāpiedomā, par ko balsot. Cits jautājums, vai ir kvalitatīvs piedāvājums. Šoreiz esot mazāk partiju, bet vairāk kandidātu. Visu iepriekšējo partiju lokomotīves, kā bijušas, tā arī ir visu sarakstu pirmajās rindās. Tiem, kas nākuši no Latvijas novadiem, vēlēšanu laikā, visticamāk, būs tas gods tikai pagozēties veco politiķu sabiedrībā. Maz ticams, ka no saraksta beigu gala var pacelties uz augšu. Ja vien mēs, vēlētāji Latvijas provincē, 100 % saņemtos un nobalsotu par pašu ļaudīm, izsvītrojot vecos. Bet vai tā notiks? Šaubos.
Sabiedrībā šajā sakarā jūtama depresija. Kāpēc gan iet balsot, ja nekā laba šajā valstī nav un nebūs. Jau pieminot vien AŠ 2 un citus rutīnā ieslīgušos politiķus, nelabi metas! Kas viņiem traucējis visus gadus Latviju celt saulītē?! Atbilde – neviens, vien bijusi vēlme piepildīt savas kabatas.
Tas, ka arī pirms šīm vēlēšanām viss notiek iebrauktās sliedēs, liecina partiju īsās programmas, kurās joprojām ir vieni un tie paši lozungi un frāzes vēlējuma izteiksmē. Eksperti saka, ka rakstīts ar domu, ka tāpat jau nelasīs. Un nelasa ar’! Velti izsviesta nauda ar tipogrāfijas krāsu sasmērētā krītpapīrā. Šos līdzekļus taču varētu izmantot lietderīgāk! Kam jānotiek, lai notiktu lūzums? Un ja nu, kamēr lēnīgais latvietis svārstās, iet vai neiet balsot, arī Latvijas valdību pārņem kreisie tāpat kā Rīgu?!
