Ja kāds domā, ka vēlēšanas sākas un beidzas vēlēšanu dienā, viņš kļūdās. Demokrātija un tautas
vara, protams, neizpaužas lapiņā, kas iemesta urnā. Tomēr balsot vēlēšanās ir ļoti svarīgi! Tas ir
neliels, bet būtisks demokrātiskā procesa posms. Un tieši šogad katra vēlētāja izvēle 10.Saeimas
vēlēšanās 2.oktobrī ir jo īpaši svarīga.
Līdz ar krīzi esam apzinājušies (vismaz tā tam vajadzētu būt), ka Saeimas deputātu un valdības lēmumi var mūs iespaidot ļoti sāpīgi un nepatīkami. Saeimas sastāvu neveido Eiropas Savienība vai Starptautiskais Valūtas fonds, to veido Latvijas pilsoņi. Es, tu un visi pārējie, kuriem ir iespēja balsot par to vai citu kandidātu sarakstu, ievilkt tajā plusus vai svītrot vārdus – mēs tiešā veidā ietekmējam Latvijas nākotni.
Piedalīties vēlēšanās ir katra cilvēka pamattiesības. To nosaka tādi starptautisko tiesību dokumenti
kā Vispārējā Cilvēktiesību deklarācija un Starptautiskais pakts par Pilsoniskajām un Politiskajām
tiesībām. Neviens šīs tiesības nevar mums atņemt, izņemot mūs pašus. Skaistos vārdus par tautas
gribas nodrošināšanu vai vēlētāju brīvās gribas izpaušanu, var īstenot tikai ar pašas tautas rīcību.
Nepiedaloties vēlēšanās, mēs būtībā atsakāmies no savām tiesībām piedalīties valsts pārvaldē
paši savā zemē. Šodien daudzi kritizē Saeimu un valdību. Taču cik vērta ir šī kritika, ja to pauž
cilvēki, kuri nav balsojuši vēlēšanās?
Var saprast daudzu Latvijas iedzīvotāju nevēlēšanos piedalīties vēlēšanās, jo “neesot jau, par
ko balsot”. Taču arī šādā situācijā ir svarīgi nobalsot kaut vai par “mazāko ļaunumu”, jo katra
neizmantota balss nekur nepazūd. Tā ir pasīva balss par vislielāko ļaunumu – politiķu patvaļu.
Politika ir ilgstošs process, un it īpaši tādā nesen atjaunotā demokrātijā kā Latvija mēs nemaz
nevaram cerēt uz tūlītējiem, pilnībā saprātīgiem piedāvājumiem no politiķu puses. Piedaloties
vēlēšanās, mēs vienlaicīgi paužam savu uzticību un arī pieprasām atbildību no politiķiem.
Mēs aktīvi piedalāmies politikā! Tikai tādā veidā ir iespējams nomainīti “robotus” Saeimā ar
atbildīgiem deputātiem, tikai tādā veidā Saeima no balsošanas mašīnas pārvērtīsies Latvijas tautas
suverēnās gribas paudējā – tā, kā to paredz Satversme.
Protams, jebkurai izvēlei ir jābūt pārdomātai un rūpīgi izsvērtai. Tāpēc katram vēlētājam ir
patiešām nopietni jāizvērtē Saeimā pārstāvēto partiju un viņu līderu pēdējo 4 gadu rīcība.
Ko labu un sliktu tās darījušas? Kā tās ir sargājušas vai nav sargājušas Latvijas iedzīvotāju
intereses? Vai tās ir veicinājušas vai kavējušas demokrātijas attīstību Latvijā? Vai tās ir
pieņēmušas nepieciešamus, kaut arī nepopulārus lēmumus? Vai tās ir atzinušas un labojušas
savas kļūdas, vai tikai tagad pirms vēlēšanām solās tās labot? Kā rīkojušies partiju vadītāji? Cik
liela ietekme bijusi lielajiem partiju finansētājiem? Un vai partijas kopumā ir rīkojušās atbildīgi?
Vēlētājiem būtu jau laikus jāizmanto iespēja iepazīties ar sava vēlēšanu apgabala kandidātiem.
Tie būs zināmi augusta sākumā. Tad arī būs iespējams uzzināt, kas ir šie cilvēki un cik piemēroti
viņi ir darbam Saeimā. Šo informāciju jebkurš vēlētājs var prasīt konkrētajām partijām. Tas ir
noteikti jādara, jo tikai tā cilvēkiem ir iespējams izdarīt apzinātu izvēli vēlēšanu dienā. Tāpat
nevajadzētu aizmirst arī par iespēju personīgi uzrunāt sava apgabala kandidātus, ja iespējams kopā
ar saviem domubiedriem vai kādu NVO.
Galvenais mērķis katram vēlētājam ir noskaidrot, vai tas vai cits kandidāts atbilst vēlētāja kritērijiem. Partiju sapulces, vēlēšanu kandidātu sanāksmes vai debates – visos šajos forumos vēlētājiem ir iespēja gan konfrontēt politiķus ar smagiem jautājumiem, gan arī uzslavēt viņus par labiem darbiem.
Ja mēs būsim rūpīgi iepazinušies ar sava apgabala kandidātiem, mēs varēsim arī saprātīgi izmantot
mūsu tiesības vēlēšanu dienā kādam kandidātam pielikt plusu vai kādu svītrot.
Savukārt pēc vēlēšanām ir svarīgi sekot līdzi tam, kā rīkojas mūsu vēlēšanu apgabala deputāti – vajadzības gadījumā var izmantot tiesības saukt deputātus pie atbildības par viņu darbiem Saeimā.
“Sliktus politiķus ievēl labi pilsoņi, kuri nepiedalās vēlēšanās.” (G. J. Nathan)
