Lisabona, 28.sept., LETA–REUTERS/AFP. Portugāles sociālisti svētdien notikušajās vēlēšanās ieguvuši visvairāk balsu, tomēr zaudējuši absolūto vairākumu parlamentā, ar to raisot bažas par politisko stabilitāti ekonomiski sarežģītajos apstākļos.
Sagaidāms, ka līdzšinējais premjerministrs Žozē Sokratišs arī turpmāk vadīs valdību. Sociālistu līderim jāizšķiras, vai vadīt mazākuma valdību vai veidot koalīciju.
Sociālisti vēlēšanās saņēmuši 37% balsu. 2005.gadā par sociālistiem balsoja 45% portugāļu.
“Tauta ir balsojusi un izteikusies ļoti skaidri – sociālisti atkal ir izraudzīti, lai vadītu Portugāli,” sacīja Sokratišs, piebilstot, ka “vēl ir pāragri runāt” par koalīcijām vai paktiem.
Centriski labējie sociāldemokrāti, kuru kampaņas galvenā tēma bija izdevumu samazināšana valsts sektoram, saņēmuši 29% balsu – gandrīz tikpat, cik iepriekšējās vēlēšanās.
230 vietu parlamentā sociālistiem būs 96 vietas līdzšinējās 121 vietā. Opozīcijas sociāldemokrātus jaunajā parlamentā pārstāvēs 78 deputāti.
Komunistu un zaļo koalīcijai parlamentā būs 15, bet Kreisajam blokam, kas apvieno trockistus, maoistus un citus sīkākus ekstrēmistu grupējumus, – 16 deputāti. Savukārt konservatīvā tautas partija parlamentā nodrošinājusi 21 vietu.
Nesaskaitītas palikušas vienīgi ārzemēs nodotās vēlētāju balsis, kas izšķirs četru parlamenta vietu likteni.
Sokratišs sacīja, ka sociālisti šajos sarežģītajos apstākļos guvuši izcilu vēlēšanu uzvaru.
Tomēr fakts, ka sociālistiem parlamentā nebūs absolūtā vairākuma, raisa bažas par iespējamo politisko nestabilitāti.
“Es uzskatu, ka valsts cietīs mazākuma valdības dēļ. Mēs pieredzēsim demagoģijas un tērēšanas periodu centienos gūt uzvaru nākamajās vēlēšanās. Es uzskatu, ka Portugālei tas ir ārkārtīgi negatīvs solis,” sacīja bijušais sociālistu ministrs un viens no vadošajiem valsts sociologiem Antoniu Barretu.
Laikā, kad bezdarba līmenis sasniedzis 22 gadu augstāko rādītāju – 9,1% -, Sokratišs solīja vērienīgu valsts finansētu projektu īstenošanu – radīt ātrgaitas dzelzceļa tīklu, netālu no Lisabonas uzbūvēt jaunu lidostu -, tādējādi nodrošinot jaunas darba vietas.
Savukārt sociāldemokrāti, kurus novājinājušas iekšējās cīņas, šiem projektiem iebilda, sakot, ka tie Portugāles jau tā lielo parādu nastu padarīs vēl smagāku, un paužot pārliecību, ka ekonomikas izaugsme jāvirza privātajam sektoram.
Tomēr sociāldemokrāti nav spējuši piedāvāt konkrētu programmu, un, kā skaidro eksperti, šis apstāklis, kā arī tas, ka partijas līdere, bijusī finanšu ministre Manuela Ferreira Leite pamatā tiek uztverta kā gaužām neiedvesmojoša un “pelēka”, panāca to, ka sociāldemokrātiem bija grūti “izsist labumu” no valsts ekonomikas nedienām.
Tiesa, šī gada otrajā ceturksnī Portugālē tika konstatēts 0,3% liels nacionālā kopprodukta pieaugums un valsts bija viena no pirmajām, kas Eiropas Savienībā (ES) izgāja no recesijas fāzes.
Kaut arī bezdarbs turpina pieaugt, tas joprojām ir zem ES vidējiem rādītājiem un uz pusi mazāks nekā kaimiņvalstī Spānijā.
Vēlētāji, kas bija neapmierināti ar Sokratiša īstenotajām reformām, pēc visa spriežot, balsojuši par partijām, kas politiskajā spektrā atrodas pa kreisi no sociālistiem. Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām komunistu un zaļo koalīcija saņēmusi par 30 000 vairāk balsu, bet Kreisais bloks – par 200 000 vairāk.
