Pagājušo piektdien Gulbenes Tautas teātra pagrabiņā notika droši vien pēdējā Valentīnas Ozolas lugas “Kājas” izrāde gulbeniešiem, jo šo iestudējumu Gulbenē esam rādījuši gana daudz, turklāt kultūras centrā un tajā skaitā arī teātra pagrabiņā sākas lielais remonts. Gulbenieši šo izrādi ir uztvēruši un vērtējuši atšķirīgi, daudzi amatieraktierus personificē ar viņu atveidotajiem tēliem. Varbūt tāpēc reizēm grūti uztvert izrādes būtību.
Svētdien Smiltenē “Kājas” rādījām Vidzemes reģiona skatē “Gada izrāde 2009”, kur mūsu iestudējums tika atzīts par labāko no visiem skatē rādītajiem. Par to ļoti priecājamies.
Paši apzinājāmies, arī skatītāji un žūrija atzina, ka šīs izrādes tematika šobrīd ir aktualizējusies, ņemot vērā situāciju valstī. Sociālās problēmas, reālā dzīve, ko rādām izrādē, kopumā rada skumju, smeldzīgu iespaidu, kaut gan, virspusēji vērojot izrādi, varētu likties, ka tikai pasmejamies par to, kādi mēs esam, kas ir pretrunā ar mūsu cilvēcisko būtību.
Jutos gandarīta par sarunu ar skates žūriju Smiltenē. Šie cilvēki ir savas jomas profesionāļi – Liepājas Universitātes profesors Benedikts Kalnačs, teātra kritiķe Ilze Kļaviņa, režisors Valdis Lūriņš. V.Lūriņš ir mums teicis, ka viņš ir gulbeniešu izrādes “Kājas” fans, jo redzējis iestudējumu vairākkārt.
10.aprīlī Rīgā, Dailes teātrī, savu iestudējumu rādīsim skates “Gada izrāde 2009” noslēgumā, kur piedalīsies amatierteātri ar saviem labākajiem iestudējumiem no visas Latvijas – ne tikai Vidzemes, bet arī Zemgales, Kurzemes, Latgales un Rīgas reģiona.
Jau skaidri zinām, ka “Kājas” Rīgā rādīsim kamerzālē. Tas nozīmē, ka šī izrāde tā pavisam noteikti nav nolikta malā. 10.aprīlī mūs ar šo iestudējumu aicināja piedalīties arī kārtējā amatierteātru festivālā Lietuvā, bet diemžēl nāksies atteikties, jo divās vietās vienlaikus būt nevarēsim.
Savukārt gulbeniešus šopavasar aicināsim uz jaunu izrādi, kas tapusi pēc franču autores Fransuāzas Sagānas darba “Zirgs bezsamaņā jeb nodzītais zirgs” motīviem. Izrāde notiks Vecgulbenes muižā.