Kijeva, 3.okt., LETA–AFP. Prorietumnieciski noskaņotās Ukrainas partijas ir pārliecinātas par savu uzvaru parlamenta vēlēšanās, kas varētu ļaut premjerministra krēslā atgriezties Jūlijai Timošenko, tajā pašā laikā saasinot attiecības ar kaimiņos esošo Krieviju.
Rezultāti, kas iegūti pēc 99,24% balsu saskaitīšanas, trešdien liecina, ka tā sauktā oranžā koalīcija, kuru veido Timošenko vadītais bloks un prezidenta Viktora Juščenko pārstāvētā partija, ieguvusi 45% ukraiņu atbalstu.
Par Reģionu partiju, kuru vada viņu sīvākais sāncensis – promaskaviski orientētais līdzšinējais premjers Viktors Janukovičs -, balsojuši 34,21% vēlētāju. Lai gan Reģionu partija pēc saņemto balsu skaita izvirzījusies pirmajā vietā, kopā ar citiem saviem koalīcijas partneriem, kas pārvarējuši trīs procentu barjeru, tā spējusi savākt 43,5% balsu, kas ir par 1,5 procentu punktiem mazāk nekā oranžajai nometnei.
Svētdien notikušās pirmstermiņa vēlēšanas tika rīkotas, lai pieliktu punktu mēnešiem ilgajam politiskajam strupceļam, taču ar niecīgo pārsvaru gūtā proriemtumnieciski noskaņoto spēku uzvara liek prognozēt, ka arī turpmāk abi nometņu pretstāve ir neizbēgama.
Vēlēšanu rezultāti liecina, ka Augstākās Radas 450 deputātu korpuss būs sašķelts un oranžās koalīcijas pārsvars būs tikai pāris mandātu.
Izskanot apgalvojumiem par rezultātu viltošanu, nelielā Sociālistu partija, kurai pietrūcis pavisam nedaudz balsu, lai iekļūtu parlamentā, varētu vēlēšanu rezultātus apstrīdēt tiesā. Sociālistu palikšana ārpus Radas atņēmusi Janukovičam koalīcijas partneri, kura atbalsts varētu būt izšķirošs, lai viņš spētu saglabāt premjera amatu.
Uzvara parlamenta vēlēšanās var palīdzēt uz politiskās skatuves atgriezties Timošenko un Juščenko duetam, kas pasaules ievērību izpelnījās 2004.gadā, vadot tā saukto Oranžo revolūciju.
Oficiāls paziņojums par koalīcijas izveidošanu, Timošenko izvirzot premjerministra amatam, gaidāms “līdz nedēļas beigām,” izteicās kāda prezidenta kancelejas amatpersona, kura vēlējās saglabāt savu anonimitāti.
Juščenko vēlas panākt Ukrainas pievienošanos NATO un Eiropas Savienībai (ES), kas ļautu valstij izkļūt no gadsimtiem ilgās Krievijas kontroles.
Tomēr 11 iepriekšējos mēnešus viņš bija spiests cīkstēties ar savu sāncensi Janukoviču, kurš ieņēma premjerministra amatu. Tas Ukrainas politiku noveda haosa stāvoklī.
Oranžo spēku uzvara varētu dot jaunu impulsu uz Rietumiem orientētajam Kijevas kursam, taču var iedragāt attiecības ar Maskavu, kura demokrātiski noskaņotās partijas apsūdz kalpošanā rietumvalstu interesēm.
Pirmais brīdinājums tika saņemts jau otrdien, Krievijas dabasgāzes monopoluzņēmumam “Gazprom” brīdinot par iespējamo gāzes piegāžu pārtraukšanu novembrī, ja Kijeva nenomaksās savus parādus.
Draudi izsaukuši satraukumu ES, kas lielā mērā ir atkarīga no Krievijas gāzes piegādēm tranzītā caur Ukrainu. Eiropas Komisija (EK) jau nākusi klajā ar aicinājumu “ātri atrisināt” domstarpības.
Lai gan “Gazprom” apgalvo, ka tā rīcību nosaka tikai ekonomiski apsvērumi, kritiķi uzņēmumu apsūdz energoresursu izmantošanā, lai sodītu kādreizējā padomju bloka valstis par pārlieku tuvināšanos Rietumiem.
“Tā varētu būt Krievijas metode brīdināt, ka gadījumā, ja Timošenko neatteiksies no savām pretenzijām uz premjerministra amatu, viņai varētu būt ļoti lielas problēmas,” aģentūrai AFP izteicās kāds valdībai tuvu stāvošs avots.
Arī krievu laikraksts “Kommersant” nešaubās, ka šāda saikne pastāv.
“”Gazprom”, kas pirms vēlēšanām atturējās apspriest gāzes piegādes Ukrainai, nekavējās reaģēt uz to [vēlēšanu] rezultātiem. Oranžo uzvara neapmierina nedz Krieviju, nedz “Gazprom”,” trešdien raksta “Kommersant”.
