Plaši
apspriestās sešgadnieku reformas ietvaros bieži tiek runāts par
to, vai bērni sešu gadu vecumā ir gatavi uzsākt skolas gaitas.
Šobrīd spēkā esošā kārtība paredz, ka bērni skolas gaitas
uzsāk no septiņu gadu vecuma, ar izņēmuma gadījumiem – sešu
vai astoņu gadu vecumā. Lēmumu par to pieņem bērna vecāki,
atkarībā no tā, vai bērns ir gatavs. Psiholoģe un pedagoģe Dace
Bērziņa skaidro, pēc kādiem kritērijiem vērtēt bērna gatavību
doties uz skolu, uzsverot lielo atšķirību starp sešus un septiņu
gadus veciem bērniem.
Salīdzinot
ar rietumvalstīm, mēs par ātru padarām mācības sarežģītākas
Sešgadnieki
noteikti nav gatavi skolai, kāda tā ir šobrīd. Izglītības un
zinātnes ministrijas atsaukšanās uz citām Eiropas valstīm, kurās
bērni it kā mācoties skolā, nav korekta, jo šajās valstīs,
piemēram, Lielbritānijā mazie bērni apgūst to pašu, ko mūsu
bērni pirmsskolas izglītības iestādēs, arī tādā pašā
formātā, tikai viņi to dēvē par skolu. Patiesībā, salīdzinot
ar rietumvalstīm, mēs par ātru padarām mācības sarežģītākas,
kas var novest pie situācijas, kad bērniem ir
jāiemācās saturs, kuru viņi vēl noteiktā vecumā nespēj
izprast, līdz ar to mehāniski iemācīto ātri aizmirst. Vēloties
jauniešus ātrāk izstumt uz darba tirgu, mēs patiesībā sāksim
izgrūst no skolas bērnus ar neizprastām un nenostiprinātām
zināšanām.
Bērni
mācās arī pirmsskolā
Ir
aplami domāt, ka pirmsskolas izglītības iestādēs bērni tikai
rotaļājas un guļ – patiesībā Latvijā obligātā izglītība
ir no piecu gadu vecuma, un šie bērniņi mācās pēc ļoti stingri
noteiktām un rūpīgi izvērtētām vadlīnijām un kritērijiem,
tikai ar citām metodēm – caur spēlēm un rotaļām. Piemēram, no
malas var šķist, ka viņi tikai lipina puķītes no plastilīna,
taču patiesībā bērni caur šo darbību attīsta kustību
koordināciju, pilnveido sīko motoriku, mācās plānot savu darbu
un veidot noteiktu darbiņu pēc parauga. Veidojas t.s.
metakognitīvās iemaņas, kuras pēc tam bērnam noderēs turpmākajā
mācīšanās procesā.
Nesasteigt
jaunu prasmju apguvi
Arī
lietas, ko bērni apgūst divu, trīs un četru gadu vecumā, ir
minētas pirmsskolas izglītības vadlīnijās, un bērni tiek mācīti
caur spēlēm un rotaļām, veidojot pamatu turpmākajām mācībām.
No brīža, kad bērns pirmo reizi sastopas ar jaunu jēdzienu vai
uzdevumu, līdz brīdim, kad viņš to pilnībā apjēdz, vidēji
paiet divi līdz trīs gadi. Ja bērnam katru jaunu lietu ļauj
kārtīgi apgūt, viņam mācības nesagādās grūtības. Mācīšanās
process risināsies viegli, it kā pats no sevis, taču tas notiks
tikai gadījumā, ja jauno lietu apguve netiks sasteigta un būs
vecumam atbilstoša.
Bērnu
zināšanas un izpratne par pasauli
Bērna
gatavība skolai vērtējama pēc vairākiem aspektiem, pirmkārt,
kognitīvā gatavība – bērna zināšanas un izpratne par pasauli,
spēja vadīt savu mācību procesu, kā arī prasme lasīt, rēķināt
noteiktā līmenī un rakstīt ar drukātiem un rakstītiem burtiem,
u.tml. Ne visi bērni sešu gadu vecumā spēj izvērtēt, vai viņu
paveiktais darbs atbilst uzdevuma nosacījumiem, taču, ejot skolā,
bērnam tas ir jāspēj, jo viens pedagogs nevar individuāli
pievērsties 30 sešgadniekiem. Pedagogs var piekoriģēt darba
procesu, bet ne pateikt visu priekšā katram bērnam. Tāpat sešu
gadu vecumā ne visi bērni spēj saprast kopsakarību starp darba
procesu un tā rezultātu, piemēram, izprast, kā viņi ar savu
darbošanos rada gala iznākumu un kas būtu jāmaina procesā, lai
iegūtu citādāku gala rezultātu. Lai bērns varētu sekmīgi
mācīties, nevajag radīt viņam papildus grūtības, prasot pārāk
agri to, ko bērna attīstība var nodrošināt tikai vēlākā
vecumā.
Fiziskā
gatavība un sīkās kustību motorikas attīstība
Būtiska
ir arī bērna fiziskā gatavība – tas, cik noturīga ir bērna
uzmanība, cik ātri viņš nogurst, cik ilgi spēj nosēdēt solā
u.tml. Arī spēja pārvietot smagumus, īpaši mūsdienu skolās,
kad bērni nereti nes tik smagas somas, ka varētu šķist – soma
ir smagāka par pašu skolnieku. Vēl viens fiziskais aspekts ir sīko
kustību motorika –piemēram, spēja veikli izpildīt apļveida
kustības ar rokas delmu attīstās tikai pēc sešu gadu vecuma,
attiecīgi rakstītos burtus bērns var sākt apgūt tikai no septiņu
gadu vecuma. Ja laikā, kad rokas motorika un kustību koordinācija
vēl nav pietiekami attīstīta, bērnam liek daudz rakstīt, no
pārslodzes var rasties iekaisumi, sāpes, un rezultātā bērnam var
veidoties liela nepatika un pat bailes no rakstīšanas.
Personības
briedums un sociālā gatavība
Nākamais
būtiskais aspekts ir personības briedums. Par to liecina bērna
mērķtiecīga vēlēšanās mācīties, izpratne par to, ko viņš
jau prot, ko vēl neprot, kā arī pārliecība par to, ka lietas,
kuras vēl neprot, var iemācīties. Sešu gadu vecumā bērni
lielākoties vēl nav sasnieguši šādu personības brieduma pakāpi.
Skolas
gaitu uzsākšanai ļoti būtiska ir arī bērna sociālajai
gatavībai – bērna spējai saskaņot savas vēlmes ar to, kas
notiek grupā kopumā un mobilizēties darbam kopā ar
klasesbiedriem. Bērnam ir jāsaprot, ka pat gadījumos, kad viņš
ir noguris vai nav noskaņots darbam, nedrīkst traucēt grupas
biedriem, kuri mācās. Sociālā gatavība ietver arī spēju
sadalīt uzmanību vairākām lietām un strādāt pedagoga vadībā.
Nevar
vienkārši pateikt – turpmāk apgūsim prasmes agrāk
Šobrīd bērni pirmsskolas izglītības iestādēs mācās ļoti
nopietni, pēc konkrēta mācību satura, kas ir piemērots vecumam,
turklāt piemērotā dienas ritmā un vidē. Viņi apgūst, kā
organizēt savu darba vietu, kā klausīties pedagoga instrukcijās
u.tml. Tās ir prasmes, kas vēlāk atvieglos arī grūtāka mācību
satura apguvi, ja bērns varēs tās pilnībā attīstīt, un netiks
sasteigts attīstības process. Ir objektīvas robežas, kādā
vecumā bērns var apgūt konkrētas prasmes. Par to ir veikti
neskaitāmi pētījumi. Nevar vienkārši pateikt – turpmāk
apgūsim prasmes agrāk, pārceļot mācību vielu un cerot, ka bērni
pielāgosies. Ja bērniem tiks mācītas prasmes, kas neatbilst viņu
vecumam un attīstības līmenim, iespējamās negatīvās sekas var
„pavadīt” bērnu visā skolas gaitu laikā.
