Pusaudžu mīļāko dārzeņu TOP 3 – burkāni, tomāti un gurķi

Latvijas pusaudži
vislabprātāk ēd burkānus, tomātus un gurķus, bet nemīļāko
dārzeņu topā ir brokoļi, kabači un ķirbis. Tāpat Latvijas
pusaudži pārliecinoši dod priekšroku mājās – mammas vai
vecmammas gatavotam ēdienam, bet par pārtikas izcelsmi un pesticīdu
atliekvielām nav īpaši informēti. Tā liecina kampaņas
BioLoģiski! veiktā aptauja par skolēnu pārtikas patēriņa
paradumiem Latvijas skolās.

Nedaudz vairāk kā
puse no aptaujātajiem 8.-12. klašu audzēkņiem – 53,5% zina, ka
bioloģiskā pārtika ir sertificēta pārtika, kas audzēta ar
bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, un šis rādītājs,
salīdzinot ar sabiedrības kopējo informētības līmeni, ir
salīdzinoši augsts. Tajā pašā laikā 36,6% skolēnu uzskata, ka
bioloģiska pārtika ir „omes dārzā izaudzēti burkāni”.

Vairāk kā puse
aptaujāto pusaudžu atzīst, ka viņiem ir diezgan svarīgi, kādu
pārtiku viņi lieto ikdienā, bet tomēr pārlieku lielu uzmanību
tam nepievērš. Tas ir izskaidrojams ar faktoru, ka skolēniem
vislabāk garšo vecāku gatavots ēdiens – atbildi “mājās pie
mammas” izvēlējušies 54% aptaujāto. Tātad bērniem nav
jāuztraucas par to, kāda veida produktus viņi lieto, jo par to ir
parūpējušies vecāki. Aptuveni 21,5% puaudžu uzskata, ka
visgaršīgākais ir pašu gatavots ēdiens, bet 18,6% – kafejnīcu
piedāvātais. Skolu ēdnīcas ir saņēmušas vismazāko atzinību –
tikai 5% atzina, ka viņiem viņiem garšo to piedāvātais ēdiens,
bet 4% atzina, ka par ēšanu īpaši nepiedomā.

Izvēloties ikdienas pārtiku, skolēniem svarīgākais ir ēdiena
garša – tai ir jābūt gardai, neatkarīgi no tā, kāda ir tās
izcelsme. Tiesa, gandrīz pusei aptaujāto skolēnu ir svarīgi, lai
viņu lietotā pārtika ir veselīga un bagāta ar uzturvielām.

Lai gan 8. –
12.klašu skolēniem kopumā ir svarīgi uzturā lietot veselīgu
pārtiku, tikai 22% no visiem aptaujātajiem skolēniem ir informēti,
ka aptuveni 45% pārtikas produktu satur pesticīdu atliekvielas.
Lielāka daļa skolēnu – 41,2% ir dzirdējuši, ka ne-bioloģiski
audzētās pārtikas produktos ir atrodamas pesticīdu atliekvielas,
bet nav iedziļinājušies tajā. Vairāk kā ceturtā daļa – 26,4%
skolēnu nemaz nezin, kas ir pesticīdi, bet 10,7% tas nemaz
neinteresē, kopā veidojot 37,1% no visiem skolēniem, kuriem nav
zināšanu par pesticīdiem un to atliekvielu daudzumu produktos.

Eva Kataja, uztura
speciāliste un Kampaņas BioLoģiski! vēstnese komentē:

Mani priecē fakts,
ka vairāk kā puse skolēnu dod priekšroku mājās gatavotam
ēdienam, cerībā, ka ar to nav domāti cīsiņi, makaroni un
kečups. Cerīgi ir arī tas, ka vairāk kā puse skolēnu zina, kas
ir bio pārtika. Tas, ka par pesticīdu atliekvielām skolēni nav
pārāk informēti, ir diezgan pašsaprotami, jo šī tēma nav no
sabiedrībā biežāk apspriestajām. Ir jāturpina skaidrot veselīga
uztura un bioloģiskās pārtikas nozīmi skolēniem, jo tas ietekmē
gan viņu pašu veselību, gan apkārtējo vidi.