Veselības aprūpe ir viena no premjera Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdības deklarētajām prioritātēm un to viņš vairākkārt
sacījis arī publiski. Tagad premjers apgalvo, ka veselības aprūpei
nākamgad plānoti apmēram 4% no IKP – tas esot ļoti labi un pietiekami,
taču problēma esot līdzekļu izlietošanas efektivitātē un slimnīcu tīklā. Re:Check
analīze rāda, ka neviens no Kariņa apgalvojumiem neatbilst patiesībai –
finansējums būs būtiski mazāks nekā 4%, naudas veselības aprūpei ne
tuvu nav pietiekami un arī slimnīcu tīkla uzlabošana vien problēmas
neatrisinās.
“ Mēs
nākamgad izdosim vairāk nekā 1,2 miljardi veselības aprūpei, tas ir
apmēram 4% no IKP. Tās publiskās naudas jau it kā būtu ļoti labas un
pietiekošas, bet mums nav efektivitātes. Nav tīkls sakārtots.”
Nevis 4%, bet 3,5%
Veselības aprūpes funkcijai nākamgad plānots piešķirt aptuveni 1,2
miljardus eiro, taču tie ir tikai 3,5% no IKP, nevis “apmēram 4%”. To
rāda valsts budžeta likumprojekta paskaidrojumi.
Lai gan veselības aprūpei skaitliskā izteiksmē tāpat kā citām nozarēm
būs vairāk, procentuāli no iekšzemes kopprodukta tai būs pat mazāk.
Proti, šā gada budžetā 3,7%, nākamgad – 3,5% no IKP. Arī, izsakot
izdevumus kā daļu no kopējiem budžeta izdevumiem, veselības aprūpe
saņems mazāk – 11,7% nākamgad pret 12,1% šogad. Tas nozīmē, ka gan IKP,
gan valsts kopējie tēriņi aug straujāk nekā tas, ko esam gatavi maksāt
par veselības aprūpi. Savukārt aiznākamā gada prognoze paredz
finansējuma samazinājumu ne tikai procentuāli, bet arī skaitliski.
Gan premjers, gan Veselības ministrija
(VM) pauduši, ka nākamgad pieaugums nozarei būs 50 miljoni eiro, taču
arī šis skaitlis īsti neatbilst patiesībai. Lai gan algu kāpumam un
papildu medikamentu apmaksai tiešām pielikti 50 miljoni eiro, citās
pozīcijās, piemēram, investīcijās iekārtās un infrastruktūrā,
finansējums samazināts. Līdz ar to kāpums ir tikai aptuveni 34 miljoni
eiro.
Finansējums veselības aprūpei – puse no ES vidējā
Premjers radio raidījumā norādīja, ka “tās publiskās naudas jau it kā
būtu ļoti labas un pietiekošas”. Tas ir aplami. Latvijas nākamgad
nozarei paredzētie 3,5% no IKP ir tieši divreiz mazāk nekā Eiropas Savienībā vidēji un ne tuvu ne pietiekami.
To, ka veselības aprūpei Latvijā ir pārāk mazs finansējums, uzsvērusi gan Pasaules Veselības organizācija, gan Eiropas Komisija, gan OECD.
Naudas trūkums būtiski ietekmē iedzīvotāju kopumā slikto veselības
stāvokli, zemo mūža ilgumu, neapmierinātās vajadzības pēc aprūpes
un izteikto nevienlīdzību pakalpojumu pieejamībā. Latvija ar vairāk
nekā 40% ir otrajā vietā pēc tā, ko iedzīvotāji paši maksā par savu veselības aprūpi, neskaitot nodokļu veidā veiktās iemaksas valsts budžetā.
Paredzot veselības aprūpei 3,5% no IKP, valdība arī atkāpjas no valdības deklarācijā solītā pildīt Veselības aprūpes finansējuma likumu. Tajā pausts, ka nozarei jau nākamgad jāsaņem vismaz 4% no IKP. Jāatgādina, ka tāpat netiks pildītas likuma izmaiņas, kas paredz mediķu algas celt par 20%, lai gan lielākā daļa ministru paši par to nobalsoja, vēl būdami Saeimas deputāti.
Efektivizācija vien problēmu neatrisinās
Premjers sacīja, ka naudas ir pietiekami, bet nav efektivitātes,
proti, nav sakārtots slimnīcu tīkls. Viņš to salīdzināja ar pārāk plašo
skolu tīklu. EK raksta, ka slimnīcu nozares racionalizēšana ļaus veikt
uzlabojumus efektivitātes ziņā. Slimnīcas gultu skaits uz vienu
iedzīvotāju Latvijā ir samazinājies par vairāk nekā trešdaļu,
taču to cilvēku skaits, kuri izmanto stacionāro aprūpi, joprojām ir
nedaudz augstāks par ES vidējo rādītāju.
Vienlaikus salīdzinājums ar skolām ir nevietā, jo pretēji skolotāju
skaitam, kas mums ir stipri lielāks nekā ES vidēji, mediķu ir par maz.
Kā norāda EK, ārstu skaits Latvijā jau tagad ir zemāks par ES vidējo
rādītāju, bet medmāsu skaits – viens no zemākajiem ES. Tas nozīmē
gan to, ka vajadzīgs vairāk darbinieku, gan, ka esošajiem ir jāsaņem
lielāks atalgojums. Par mediķu trūkumu, kas saistīts arī ar pārāk zemo
atalgojumu, rakstījusi arī Re:Baltica.
Arī OECD norāda uz jomām, kuras var efektivizēt, taču organizācijas
ieteikums ir arī palielināt veselības aprūpes izdevumus uz vienu
iedzīvotāju, tuvinot tos OECD vidējam līmenim.
Ko atbildēja Kariņš?
“Ministru prezidenta izteikums ir retorisks, lai uzsvērtu, ka papildu
finansējums pieaugums nav vienīgais risinājums situācijas uzlabošanai
veselības aprūpē,” Re:Check sacīja premjera preses sekretārs
Sandris Sabajevs, taču nebija gatavs detalizēti skaidrot Kariņa teikto.
Premjers esot gribējis teikt, ka vienlaikus jāpadara sistēma efektīvāka
ar mērķi nodrošināt pakapojumu pieejamību visā Latvijā.
Secinājums: Premjera Krišjāņa Kariņa teiktais par veselības
nozares finansējumu neatbilst patiesībai un ir pretrunā gan ar paša
valdības deklarāciju, gan ar valsts budžeta likumprojektu, gan ar
starptautisko organizāciju atzinumiem. Viņš maldina, sakot, ka plānotais
valsts finansējums nozarei ir ļoti labs un pietiekams.
